Pāriet uz saturu

Akadēmijas galerija (Venēcija)

Vikipēdijas lapa
Akadēmijas galerija
Gallerie dell'Accademia
Akadēmijas galerija
Galerijas fasāde Carità laukumā
Dibināts 1750. gadā (akadēmija)
1817. gada 10. augustā (galerija atvērta publikai)
Atrašanās vieta Campo della Carità, Dorsoduro 1050, Venēcija, Itālija
Koordinātas 45°25′53″N 12°19′41″E / 45.43139°N 12.32806°E / 45.43139; 12.32806Koordinātas: 45°25′53″N 12°19′41″E / 45.43139°N 12.32806°E / 45.43139; 12.32806
Tips Mākslas muzejs
Direktors Džūlijo Maniēri Ēlija
Pārzinis Roberta Bataļa, Izabella Kollavica, Rozella Laubere, Mikele Nikolāči, Valērija Poleto, Silvija Salvīni
Sabiedriskais
transports		 vaporeto
Mājaslapa gallerieaccademia.it

Akadēmijas galerija (itāļu: Gallerie dell'Accademia) ir mākslas muzejs Venēcijā, Ziemeļitālijā, kas specializējas mākslā, kas radīta līdz 19. gadsimtam. Tā atrodas bijušās Carità skolas (Scuola della Carità) ēkā Lielā kanāla dienvidu krastā, Dorsoduro rajonā.

Sākotnēji galerija bija daļa no Venēcijas Mākslas akadēmijas, no kuras tā kļuva neatkarīga 1879. gadā. Galerijas vārdā nosaukts Akadēmijas tilts un vaporeto pieturvieta. Abas iestādes atradās vienā ēkā līdz 2004. gadam, kad mākslas skola pārcēlās uz Incurabili slimnīcu.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Agrā vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Venēcijas Mākslas akadēmija tika dibināta 1750. gada 24. septembrī; statūts datēts ar 1756. gadu.[1] Pirmais direktors bija Džovanni Batista Pjaceta; Džovanni Batista Tjepolo kļuva par pirmo prezidentu pēc atgriešanās no Vircburgas.[2]

Tā bija viena no pirmajām iestādēm, kas sāka pētīt mākslas restaurāciju, sākot no 1777. gada ar Pjetro Edvardsu, un 1819. gadā to formalizēja kā kursu.

1807. gadā ar Napoleona dekrētu akadēmiju atjaunoja. Nosaukumu nomainīja no Veneta Academia di Pittura, Scultura e Architettura uz Accademia Reale di Belle Arti ("Karaliskā mākslas akadēmija"), un akadēmija tika pārcelta uz Palladio stila Carità skolas kompleksu, kur Akadēmijas galerija joprojām atrodas. Akadēmijas kolekcijas pirmo reizi atvēra publikai 1817. gada 10. augustā.[1][3]

Vēlākā vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Akadēmijas galerija kļuva neatkarīga no Venēcijas Mākslas akadēmijas 1879. gadā. Tāpat kā citi valsts muzeji Itālijā, tā darbojas Itālijas Kultūras un tūrisma ministrijas pārziņā.

Ēka

[labot | labot pirmkodu]

Napoleona administrācija bija slēgusi daudzas Venēcijas iestādes, tostarp baznīcas, klosterus un Lielās skolas. Carità skola, Canonici Lateranensi klosteris un Santa Maria della Carità baznīca kļuva par akadēmijas mājvietu. Carità skola bija vecākā no sešām Lielajām skolām, un, lai gan skola dibināta 1260. gadā, ēka celta 1343. gadā. Canonici Lateranensi klosteri 1561. gadā sāka celt Andrea Palladio, lai gan tas nekad netika pilnībā pabeigts. Santa Maria della Carità fasādi 1441. gadā pabeidza Bartolomeo Bons.

Kolekcija

[labot | labot pirmkodu]
Leonardo da Vinči zīmējums Vitrūvija cilvēks ir slavenākais galerijas darbs, bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos

Akadēmijas galerijā ir Venēcijas glezniecības šedevri līdz 19. gadsimtam, parasti sakārtoti hronoloģiskā secībā, lai gan ir redzami arī tematiski izvietojumi.

Pārstāvētie mākslinieki ietver: Džovanni d'Alemanja, Jakopo Basāno un Leandro Basāno, Lacaro Bastiāni, Jakopo Bellīni, Džentile Bellīni un Džovanni Bellīni, Bernardo Belloto, Parīs Bordone, Hieronīms Boss, Kanaleto, Antonio Kanova, Vitore Karpačo, Džūlijo Karpiōni, Rozalba Karjēra, Čīma da Koneljāno, Pjetro da Kortona, Domeniko Feti, Jakobelo del Fjore, Fra Galgārio, Pjetro Gaspāri, Luka Džordāno, Džovanni Antonio Gvardi un Frančesko Gvardi, Džordžone, Frančesko Hajecs, Džūlija Lāma, Šarls Lebrens, Johans Liss, Leonardo da Vinči, Pjetro Longi un Alesandro Longi, Lorenco Veneciāno, Johans Karls Lots, Lorenco Loto, Frančesko Mafei, Džovanni Mansūeti, Andrea Manteņa, Roko Markoni, Mikele Marieski, Hans Memlings, Mikele di Mateo da Boloņa, Palma Veckio un Palma il Džovane, Paolo Veneciāno, Džovanni Batista Pjaceta, Pjero della Frančeska, Bonifācio de' Pitāti, Džambatista Pitoni, Matija Prēti, Sebastiāno Riči un Marko Riči, Benedeto Ruskoni, Karlo Saračēni, Džovanni Batista Tjepolo un Džovanni Domeniko Tjēpolo, Jakopo un Domeniko Tintoreto, Ticiāns, Kozme Tūra, Paolo Veronēze, Džordžo Vazāri, Antonio Vivarīni, Bartolomeo Vivarīni un Alvīze Vivarīni, Džuzeppe Caiss, Frančesko Cukarelli.

Kolekcijā ietilpst Leonardo da Vinči zīmējums Vitrūvija cilvēks, kas tiek izstādīts reti, jo darbs, būdams uz papīra, ir trausls un jutīgs pret gaismu. 2019. gadā Luvra Parīzē pieprasīja zīmējuma aizdošanu Leonardo darbu izstādei. Kultūras mantojuma grupa lūgumu noraidīja. Tomēr Venēcijas tiesas tribunāls nolēma, ka darbs necietīs, ja to pārvadās ar lielu uzmanību un izstāda kontrolētos apstākļos.[4] Tāpēc darbs bija daļa no Luvra izstādes no 2019. gada 24. oktobra līdz 2020. gada 24. februārim.[5]

Svarīgākie darbi

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 Accademia di belle arti di Venezia, 1750—2010. Cenni storici Arhivēts 2013-11-13 Wayback Machine vietnē. (itāļu valodā). Accademia di belle arti di Venezia.
  2. ↑ Elisa Viola (2005). L'Accademia di Venezia: i maestri, le collezioni, le sedi (itāļu valodā). Venezia: Marsilio. ISBN 9788831786553. 17. lpp.
  3. ↑ Gallerie dell'Accademia: Storia delle collezioni Arhivēts 2014-10-19 Wayback Machine vietnē. (itāļu valodā). Soprintendenza Speciale per il Patrimonio storico, artistico ed etnoantropologico e per il Polo Museale della città di Venezia e dei comuni della Gronda lagunare, 2009. gada 7. oktobrī.
  4. ↑ «Leonardo's 'Vitruvian Man' Is Headed to the Louvre Despite Italian Scholars' Protests». Smithsonian. 2019. gada 21. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 2. decembrī.
  5. ↑ Donadio, Rachel. «Leonardo da Vinci's Unexamined Life as a Painter – A New Show Marks the 500th Anniversary of the Artist's Death, and Reveals Some of His Innermost Thoughts». The Atlantic, 2019. gada 1. decembrī. Skatīts: 2025. gada 30. jūnijā.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Akadēmijas_galerija_(Venēcija)&oldid=4394028"