Akaroloģija
Akaroloģija (no sengrieķu akari, 'ērce' un -logia, 'mācība') ir zinātne par ērcēm.[1] Tā ir arahnoloģijas apakšnozare, zooloģijas jomas apakšdisciplīna. Zoologu, kas specializējas akaroloģijā, sauc par akarologu. Akarologi var būt arī parazitologi, jo daudzas ērces ir parazīti.
Praktiskajā akaroloģijā bieži izdala veterināro, medicīnas, vispārējo un lauksaimniecisko nozari.
Akaroloģijas jautājumi tiek pētīti arī veterinārmedicīnā un cilvēku medicīnā, jo daudzas ērces ir dzīvnieku un cilvēku invazīvo un infekcijas slimību pārnēsātāji, no kurām cilvēkiem vislabāk pazīstamas encefalīts un Laimas slimība.
Augsnes ērces pēta augsnes zooloģija.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Akaroloģijas kā neatkarīgas pētniecības jomas attīstība sākās 19. gadsimtā, Latvijā pirmie pētījumi tika veikti 19. gadsimta vidū. 1920.-1930. gados V. Ozoliņš pētīja ūdens ērces.[1] Latvijas PSR ar to nodarbojās V. Eglītis Zemkopības ZPI, kā arī Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūts un Republikāniskā sanitāri epidemioloģiskā stacija.[1]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 3 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 44. lpp.