Akbars Hāšimi Rafsandžāni (persiešu: اکبر هاشمی رفسنجانی; dzimis 1934. gada 25. augustā, miris 2017. gada 8. janvārī) bija viens no ietekmīgākajiem Irānas politiķiem pēc 1979. gada Islāma revolūcijas, kuram ilgu laiku pēc tam bija nozīmīga loma valsts politiskajā un ideoloģiskajā sfērā. No 1989. līdz 1997. gadam viņš bija Irānas prezidents, kā arī Islāma Konsultatīvās padomes (Madžles) priekšsēdētājs, Ekspertu padomes un Labuma atpazīšanas padomes vadītājs. Rafsandžāni bija pazīstams kā vidēji konservatīvas, pragmatiskas un reformu orientētas politikas aizstāvis, kurš centās līdzsvarot Irānas islāma republikānisko ideoloģiju ar saimniecības modernizācijas un ārpolitiskā atvērtuma principiem. Viņam bija nozīmīga loma gan valsts pēckara rekonstrukcijā pēc Irānas—Irākas konflikta, gan institucionālās varas konsolidēšanā, kā arī ietekmēja iekšējo varas līdzsvaru starp konservatīvajiem un reformistiem. Rafsandžāni palika aktīvs Irānas politikā līdz pat savai nāvei, saglabājot ietekmi uz sabiedrisko domu un stratēģiskiem politiskajiem procesiem.