Akluofobija
Akluofobija ir pastāvīgas un neracionālas bailes no tumsas vai vāji apgaismotas vides. Šī fobija var izpausties kā trauksme, diskomforts vai panika, kad cilvēks atrodas tumsā vai pat tikai iedomājas par to. Vārds "akluofobija" cēlies no sengrieķu vārda aklýs (ἀχλύς), kas nozīmē "tumsa" vai "miglaina tumsa", un vārda fobija.
Cilvēkiem ar akluofobiju var rasties spēcīga trauksme pirms gulētiešanas, uzturoties tumšā telpā vai pat domājot par atrašanos tumsā. Simptomi var ietvert panikas lēkmes, svīšanu, trīci, paātrinātu sirdsdarbību, elpas trūkumu un vēlmi nekavējoties izkļūt no tumšās vides. Daži cilvēki izvairās no nakts pastaigām vai atsakās gulēt bez gaismas avota, piemēram, naktslampas.
Akluofobija bieži rodas bērnībā un ir saistīta ar baiļu no nezināmā instinktīvu formu, taču dažos gadījumos tā saglabājas arī pieaugušā vecumā.[1] Tumsas bailes tiek pastiprinātas ar kultūras faktoriem, piemēram, stāstiem, filmām vai negatīvām pieredzēm, kas saistītas ar tumsu.[2]
Akluofobija (zinātniski biežāk saukta arī par niktrofobiju) ietekmē ievērojamu daļu bērnu un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tiem, kuriem jau ir citi trauksmes traucējumi.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Marks, Isaac M. Fears, Phobias, and Rituals: Panic, Anxiety, and Their Disorders. Oxford University Press, 1987. 120–123. lpp. ISBN 978-0195039270.
- ↑ «Nyctophobia: When the Fear of the Dark Is a Sign of Something More». Healthline. Skatīts: 2025-07-05.
- ↑ King, N. J. & Ollendick, T. H. (1997). "Children's Nighttime Fears: Psychological Perspectives and Clinical Interventions". Child Psychology and Psychiatry Review 2 (2): 86–93. doi:10.1017/S1360641797001460.