Akmens laikmeta apmetnes Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Aizvēsturiskās kultūras
Akmens laikmets, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Livonijas krusta kari
Terra Mariana
Livonijas konfederācija, Livonijas ordenis, Rīgas arhibīskapija
Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
Livonijas karš, Livonijas karaliste, Rīgas brīvpilsēta
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Piltenes apgabals, Kurzemes kolonijas
Livonijas hercogiste, Inflantijas vaivadija
Zviedru Vidzeme, Lielais Ziemeļu karš
Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
Kurzemes guberņa, Vidzemes guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
Brāļu draudzes, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
Pirmais pasaules karš, Oberosts, Latviešu strēlnieki, Iskolats
Latvijas valsts izveide un okupācija
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Latvijas brīvības cīņas
Apvienotā Baltijas hercogiste, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Satversmes sapulce, Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms
Otrais pasaules karš, Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm, Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē

Latvijas portāls

Akmens laikmeta apmetnes Latvijā pētītas kopš 20. gadsimta sākuma. 1930. gados izrakumus akmens laikmeta apmetnēs veikuši Hugo Riekstiņš, Eduards Šturms u.c.

Pēc Otrā Pasaules kara arheoloģiskie izrakumi Latvijas vēstures institūta arheologu vadībā izdarīti zemāk uzskaitītajās akmens laikmeta apmetnēs.


Paleolīta apmetnes (ap 8500 p.m.ē. - 7600 p.m.ē.)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsevišķi paleolītam raksturīgi priekšmeti atrasti arī Mežotnes apkaimē, Skrīveros, Sēlpilī u. c.

Mezolīta apmetnes (ap 7600 p.m.ē. - 4500 p.m.ē.)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažādi mezolīta priekšmetu atradumi iegūti Lubānas ezera sēkļos, Lielajā Ludzas ezerā, Dvietē, Užavā, Daugavas Zaķu salā u. c.

Neolīta apmetnes (ap 4500 p.m.ē. - 1500 p.m.ē.)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Auklas keramikas kultūras izplatības areāls neolīta laikmetā (3. gadu tūkstotī p.m.ē.)
  • Abaines apmetne Indrānu pagastā. Izrakumi 1964. un 1970. gadā Ilzes Lozes vadībā,
  • Aboras apmetne - Indrānu pagastā (1963-1965, 1970-1971) Ilzes Lozes vadībā,
  • Asnes apmetne - Ošupes pagastā (1963-1964) Ilzes Lozes vadībā,
  • Avotiņu apmetne - Vecsvirlaukas pagastā (1993) Ilgas Zagorskas vadībā,
  • Budjankas apmetne - Ciblas pagastā (1956, 1959) Elvīras Šnores un Raula Šnores vadībā,
  • Dvietes apmetne - Dvietes pagastā (1981,1984) Ilzes Lozes vadībā,
  • Dzedziekstes apmetne - Indrānu pagastā (1970) Ilzes Lozes vadībā,
  • Dzirnavsalas apmetne - Rugāju pagastā (1964,1967) Ilzes Lozes vadībā,
  • Eiņu apmetne - Indrānu pagastā (1965-1967) Ilzes Lozes vadībā,
  • Gorbačovas apmetne - Piedrujas pagastā (1986-1987) Ilzes Lozes vadībā,
  • Ģipkas apmetne - Rojas pagastā (1993, 1995-1998, 2001) Ilzes Lozes vadībā,
  • Ičas apmetne - Bērzpils pagastā (1964) Franča Zagorska vadībā, (1988-1989) Ilzes Lozes vadībā,
  • Īdeņu apmetne - Nagļu pagastā (1974) Ilzes Lozes vadībā,
  • Jašubovas apmetne - Nagļu pagastā (1964, 1968) Ilzes Lozes vadībā,
  • Jurizdikas apmetne - Isnaudas pagastā (1959) Raula Šnores vadībā,
  • Kreiču apmetne un kapulauks - Isnaudas pagastā (1956-1957) Lūcijas Vankinas vadībā, (1958-1959) Franča Zagorska vadībā,
  • Kvāpānu apmetnes - Gaigalavas pagastā (1974, 1976-1979) Ilzes Lozes vadībā,
  • Ķīšukalna apmetne - Zvirgzdenes pagastā (1959) Elvīras Šnores vadībā,
  • Lagažas apmetne - Rugāju pagastā (1965-1966, 1968) Ilzes Lozes vadībā,
  • Lejasbitēnu apmetne Aizkraukles pagastā. Izrakumi 1931. gadā H.Riekstiņa vadībā, turpināti V.Urtāna vadībā (1961-1964),
  • Lipšu ciems un kapulauks - Salaspils novadā (1973-1975) Jolantas Daigas vadībā,
  • Malmutas apmetne - Barkavas pagastā (1963-1965,1967, 1970) Ilzes Lozes vadībā,
  • Melnsila piejūras apmetnes - Rojas pagastā (2002-2003) Ilzes Lozes vadībā,
  • Nainiekstes apmetne - Indrānu pagastā (1963-1964) Ilzes Lozes vadībā,
  • Osas apmetne Lazdukalna pagastā. Izrakumi 1964., 1969., 1981., 1982. gadā Franča Zagorska vadībā,
  • Piestiņas apmetne - Lazdukalna pagastā (1963-1964) Franča Zagorska vadībā,
  • Priednieku apmetne - Ziru pagastā (2004) Andreja Vaska vadībā,
  • Purciema apmetne - Rojas pagastā (1993,1997) Ilzes Lozes vadībā,
  • Sarkaņu apbedījums - Lendžu pagastā (1994) Normunda Graša vadībā,
  • Sārnates apmetne - Užavas pagastā (1949, 1953-1959) Lūcijas Vankinas vadībā,
  • Selgu apbedījums - Skaistkalnes pagastā (1994) Normunda Graša vadībā,
  • Siliņupes apmetne - Lapmežciema pagastā (1988-1989) Ilgas Zagorskas vadībā,
  • Smaudžu apmetne un kapulauks - Ošupes pagastā (1973) Ilzes Lozes vadībā,
  • Suļkas apmetne - Nagļu pagastā (1964-1965) Ilzes Lozes vadībā,
  • Upesgala apmetne - Bērzpils pagastā (1964,1990) Ilzes Lozes vadībā,
  • Užavas upes savrupatradumi - Ziru pagastā (1964) Ilzes Lozes vadībā,
  • Vendzavu apmetne - Užavas pagastā (1996, 1998, 2000) Valda Bērziņa vadībā,
  • Ziedoņskolas arheoloģiskais komplekss - Rundāles pagastā (1998,2000) Ilgas Zagorskas vadībā,
  • Zvejnieku apmetne un kapulauks - Vecates pagastā (1964-1966, 1968, 1970-1975, 1977-1978) Franča Zagorska vadībā,
  • Zvejsalas apmetne - Nagļu pagastā (1963-1964, 1968-1969) Ilzes Lozes vadībā,
  • Zvidzes apmetne Ošupes pagastā. Izrakumi 1973.-1975., 1981.-1984., 1999. gadā Ilzes Lozes vadībā.

Avots[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Bērziņš V. Mezolīta apmetne Užavas Vendzavās // Ventspils muzeja raksti. — Rīga, 2002. — 2. [sēj.] — 29.—43. lpp.
  • Davida E., Zagorska I. Zvejnieku mezolīta apmetne un kapulauks Eiropas kontekstā: kaula un raga industrijas tehniskās izpētes pirmie rezultāti // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. — 2004. — Nr. 2. — 5.—26. lpp.
  • Dumpe B. Jauni atzinumi par neolīta klājošās auklas keramiku // Arheoloģija un etnogrāfija. — 2003. — 21. laid. — 110.—117. lpp.
  • Eberhards G. Rīgas līča Kurzemes ziemeļu piekrastes Litorīnas jūras krasta veidojumi un akmens laikmeta apdzīvotības rašanās ģeoloģiskās vides apstākļi // Arheoloģija un etnogrāfija. — 2000. — 20. laid. — 211.—224. lpp.
  • Eberhards G., Ceriņa A., Jakubovska I., Loze I. Jauni dati par Ģipkas paleoezera veidošanās apstākļiem // Latvijas Universitātes 80. gadadienai veltītā akadēmiskā konference: Zeme. Daba. Cilvēks: Ģeogrāfijas, ģeoloģijas un vides zinātnes sekcija. — Rīga, 1999. — 30.—33. lpp.
  • Eberhards G., Kalniņa L., Zagorska I. Senais Burtnieku ezers un akmens laikmeta apdzīvotās vietas // Arheoloģija un etnogrāfija. — Rīga, 2003. — 21. laid. — 27.—40. lpp.
  • Gerhards G. Zvejnieku kapulaukā apbedīto iedzīvotāju ķermeņa garums un tā izmantošanas iespējas kapulauka iekšējās struktūras pētniecībā // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. — 1996. — Nr. 2. — 5.—18. lpp.
  • Gerhards G. Mezolīta un agrā neolīta iedzīvotāju ķermeņa fiziskā uzbūve // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. — 1997. — Nr. 4. — 5.—23. lpp.
  • Gerhards G. Neolīta iedzīvotāju ķermeņa fiziskā uzbūve // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. — 1999. — Nr. 1. — 5.—20. lpp.
  • Gerhards G. Mezolīta iedzīvotāju paleoekoloģiskās izpētes daži aspekti. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. — 2001. — Nr. 3. — 38.—59. lpp.
  • Loze I. Koksnes izmantošana ikdienā lietoto darbarīku un citu priekšmetu izgatavošanā mezolītā un neolītā // Etnogrāfs profesors Dr. habil. hist. Saulvedis Cimermanis: Biobibliogrāfija, darbabiedru veltījumi 70 gadu jubilejā. — Rīga, 1999. — 173.—183. lpp.
  • Loze I. Koka rīku ar pēdveida darba galu atradumi Zvidzes neolīta apmetnē (1973. gada arheoloģiskie izrakumi) // Arheologs Dr. hist., Dr. hist. h. c. Jānis Apals: Biobibliogrāfija, darbabiedru veltījumi 70 gadu jubilejā. — Rīga, 2000. — 90.—96. lpp.
  • Loze I. Vidējā neolīta dzintara resursi Latvijā un dzintara rotu izplatības ceļi // Personība. Laiks. Komunikācija: tiesības, vēsture un kultūrvēsture: starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, 2003. g. 27.—28. februāris. — Rēzekne, 2003. — 202.—208. lpp.
  • Loze I. Lubāna ezera ieplakas akmens laikmeta apmetnes un to iedzīvotāju iztikas ekonomika // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. — 1995. — Nr. 2. — 11.—32. lpp.
  • Loze I. Akmens laikmeta zveja Latvijas lielāko ezeru baseinā // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. — 2001. — Nr. 4. — 28.—50. lpp.
  • Sloka J. Zivis neolīta laikmeta Sārnates purva mītnēs un Siliņupes apmetnē // Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. — 1984. — Nr. 6. — 74.—76. lpp.
  • Sloka J. Akmens laikmetā zvejotās zivis Zvejnieku II apmetnē (8.—6. g.t. p.m.ē.) // Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. — 1985. — Nr. 7. — 110.—116. lpp.
  • Sloka J. Zivis Zvidzes mezolīta un neolīta apmetnē (VI—III g.t. p.m.ē) // Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. — 1986. — Nr. 9. — 127.—130. lpp.
  • Sloka, J. 1968. Zivju lomi akmens laikmeta Osas apmetnē // Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. — 1988. — Nr. 7. — 89.—91. lpp.
  • Vasks A. Akmens darba cirvji Daugavas baseinā: apdzīvotības raksturojums // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. — 2002. — Nr. 2. — 27.—43. lpp.
  • Zagorska I. Jakubovska I., Veinbergs I. Mezolīta pieminekļi Usmas ezera baseinā // Arheoloģija un etnogrāfija. — Rīga, 2000. — 20. laid. — 107.—119. lpp.
  • Zagorska I. Zvejas un medību rīki akmens laikmeta apmetnē un kapulaukā Zvejniekos // Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. — 1970. — Nr. 12. — 51.—64. lpp.
  • Zagorska I. Akmens laikmeta harpūnas Latvijā. // Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. — 1972. — Nr. 8. — 80.—98. lpp.
  • Zagorska, I. Vidējā akmens laikmeta zivju šķēpi Latvijā // Arheoloģija un etnogrāfija. — 1974. — 11. laid. — 25.—38. lpp.
  • Zagorska I. Kaula zvejas un medību rīku arheoloģiskie kompleksi Latvijā akmens laikmetā // Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1980./1981. gada pētījumu rezultātiem. Arheoloģija. — Rīga, 1982. — 150.—153. lpp.
  • Zagorska I. Akmens laikmeta roņu mednieki Latvijā // Arheologs Dr. hist., Dr. hist h. c. Jānis Apals: Biobibliogrāfija, darbabiedru veltījumi 70 gadu jubilejā. — Rīga, 2000. — 126.—135. lpp.
  • Zagorska I. Kurzemes piekrastes senākā apdzīvotība // Ventspils muzeja raksti. — Rīga, 2002. — 2. sēj. — 17.—28. lpp.
  • Zagorskis F. Zvejnieku akmens laikmeta kapulauks. — Rīga, 1987. — 132 lpp.


Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]