Aktīna diedziņi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aktīna diedziņi (shēmas augšdaļā) reaģē ar miozīna molekulu "galvas daļām" un nodrošina muskuļu saraušanos

Aktīna diedziņi, jeb mikrofilamenti ir kūlīšos vai tīklveidā novietotas aktīna šķiedras. Tās ir garas, ļoti tievas, apmēram 7 nm platas. Aktīna diedziņš ir veidots no divām spirālē savītām globulārā aktīna monomēru ķēdēm. Aktīna diedziņi zem plazmatiskās membrānas veido blīvu tīklu, kas ir piestiprināts pie plazmatiskās membrānas ar proteīniem. Aktīna diedziņi atrodas arī zarnās, to mikrobārkstiņās, un nodrošina spēju sarauties un izplesties. Augu šūnās tie veido virkni, pa kuru vienā virzienā pārvietojas hloroplasti.

Aktīna diedziņu darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aktīna diedziņi kopā ar miozīniem ir iesaistīti muskuļu šūnas darbībā un izraisa muskuļu saraušanos. Tādā veidā aktīna diedziņi pārvietojas. Miozīni tālāk iedalās galvas un astes daļā. Galvas daļa savienojas ar ATF un sašķeļ to. Pēc tam galvas daļa saistās ar aktīna diedziņu un, mainot savu konfigurāciju, pagrūž aktīna diedziņu uz priekšu. Ar miozīna asti mijiedarbojas citas organisma šūnas.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Silvija S. Madera. «Mācību grāmata "Bioloģija 1.daļa", 88.lpp», 2001.gads. Skatīts: 05.10.2021..