Alsungas novads
| Alsungas novads | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
 | ||||
|
||||
| Centrs: | Alsunga | |||
| Platība: | 190[1] km2 | |||
| Iedzīvotāji (2010): | 1620[2] | |||
| Blīvums: | 8.5 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 2009. gadā | |||
| Domes priekšsēdētājs: | Daiga Kalniņa (Par Alsungas novada izaugsmi) | |||
| Mājaslapa: | www | |||
 Alsungas novads Vikikrātuvē
| ||||
Alsungas novads ir pašvaldība Kurzemē, 180 km no Rīgas senajā suitu apvidū. Robežojas ar Kuldīgas novada Ēdoles un Gudenieku pagastiem, Pāvilostas novada Sakas pagastu un Ventspils novada Jūrkalnes un Ziru pagastiem.
Satura rādītājs
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Alsungas novada teritorijā Rietumkursas augstienes reljefs pāriet Piejūras zemienē;[3] uz rietumiem no Alsungas — jūras senkrasta kāple. Pusi teritorijas klāj meži. Augstākais punkts ir uz robežas ar Ēdoles pagastu — 87,2 m.
Reljefs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Reljefa formas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Anužrēde, Bumbas kalns, Dižgabalkalns, Krievkalns, Redeļkalns, Skudriņu rēde, Smilšu rēde, Svelmes rēde, Sviķu rēde, Tiesas kalns, Todaižu pilskalns, Vitkupleja, Ziedleja.
Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Balandes valks, Bērzkalnvalks, Dižandrejupīte, Dravniekvalks, Dusmvalks, Kauliņas upe, Mazreģvalks, Mārgava, Pāžupīte, Reģvalks, Stirnupe, Tiemene, Užava, Vanka, Vīriņvalks
Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Alsungas dzirnavezers, Dēlene, Kukšu ezers, Kunduru dīķis, Pilsezers, Putrsezers, Trušu dīķis, Zvirgzdu ezers.
Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dižais Tīrlauks, Kukšu I purvs, Kukšu purvs, Lielais pūlis, Mazais pūlis, Mazais Tīrlauks, Melnais purvs, Posums, Putnu leja, Sidrabenes, Šķetrpors, Tīrlauks
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Alsungas apkārtne kā kiligunda (Aliswangis) vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1230. gadā pāvesta līgumā ar kuršiem.[4] 1341. gadā pirmo reizi minēta Alsungas pils (Alschwangen).
Mūsdienu Alsungas novada teritorijā vēsturiski atradās Almāles muiža (Gut Almahlen, Almāle), Alsungas muiža (Gut Alschwangen), Blintenes muiža (Gut Blinten), Grāveru muiža (Gut Grawern), Reģes muiža (Gut Reggen, Reģi).
1935. gadā Aizputes apriņķa Alšvangas pagasta platība bija 240 km² un tajā dzīvoja 3365 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Alšvangas, Bērzkalnu, Grāveru un Kraumaņu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gada 21. februārī Alsungas ciemam piešķīra strādnieku ciemata (no 1961. gada pilsētciemata) tiesības. 1961. gadā Alsungai pievienoja likvidētos Grāveru un Kraumaņu ciemus, izveidojot Alsungas lauku teritoriju. 1977. gadā tai pievienoja daļu Jūrkalnes ciema teritorijas, bet daļu teritorijas pievienojas Gudenieku ciemam.[6] 1991. gada 14. novembrī Alsunga zaudēja pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju tika reorganizēta par Alsungas pagastu. 2009. gadā pagasts tika reorganizēts par Alsungas novadu.[7]
Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Lielākās apdzīvotās vietas ir Alsunga (novada centrs), Reģi, Almāle, Ziedlejas, Balande, Dienvidstacija, Grāveri, Bērzkalni, Būcmaņciems.
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
| Partijas | Balsu skaitsa | % | Vietas |
|---|---|---|---|
| Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība | 240 | 33.57 | 3 |
| Par Alsungas novada izaugsmi | 189 | 26.43 | 3 |
| Suitu zeme | 164 | 22.94 | 2 |
| Par iedzīvotāju interesēm | 112 | 15.66 | 1 |
Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
- Nikolajs Heņķis (1864—1933) — tautas muzikants, kokļu meistars un audējs
- Zigfrīds Kalniņš (1930—1998) — teātra darbinieks
- Emīlija Sonka (1939) — riteņbraucēja
- Benita Vēja (1948) — šahiste
- Pēteris Dupats (1922—2017) — katoļu priesteris
- Pēteris Upenieks (1906—1972) — katoļu priesteris
Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Almāles muiža
- Alsungas baznīca
- Alsungas estrāde
- dabas liegums Alsungas meži
- Alsungas muzejs
- Alsungas pils
- dabas liegums Diļļu pļavas
- Dižgabalkalns
- Reģu muiža
- Suitu akmens
- Todaižu pilskalns
- dabas liegums Užavas augštece
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas PSR Mazā Enciklopēdija
- ↑ «Par Alsungu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 4. augustā. Skatīts: 2010. gada 25. septembrī.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Alsungas novada pašvaldības nolikums
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
