Alžīrija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika
الجمهورية الجزائرية الديمقراطية الشعبية
Al-Jumhūrīyah al-Jazā’irīyah ad-Dīmuqrāţīyah ash-Sha’bīyah
Alžīrijas karogs Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīzeمن الشعب و للشعب   (arābiski)
Cilvēkiem no cilvēkiem
HimnaKassaman  (arābiski)
Solījums

Location of
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Alžīra
36°42′N 3°13′E / 36.700°N 3.217°E / 36.700; 3.217
Valsts valodas arābu valoda1
Etniskās grupas  99% arābi
1% eiropieši
Demonīms alžīrieši
Valdība Prezidentāla republika
 -  Prezidents Abdelazīzs Buteflika
 -  Premjerministrs Abdelmaleks Sellals
Dibināta
 -  Hamadidu dinastija no 1014. gada 
 -  Osmaņu pārvalde no 1516. gada 
 -  Francijas pārvaldība no 1830. gada 
 -  Neatkarība no Francijas 1962. gada 5. jūlijā 
Platība
 -  Kopā 2 381 741 km² (10.)
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2014. g. 38 700 000 (34.)
 -  Blīvums 15,9/km² (208.)
IKP (PPP) 2014. gada aprēķins
 -  Kopā $302,476 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju 7 816 
Džini koef. (1995) 35.3 (vidējs
HDI (2013) 0.717 (augsts) (93.)
Valūta Alžīrijas dinārs (DZD)
Laika josla CET (UTC+1)
Interneta domēns .dz
ISO 3166-1 kods 012 / DZA / DZ
Tālsarunu kods +213
1 Kā administratīvu bet neoficiālu valodu izmanto franču valodu. Izplatītākā vietējā valoda ir Alžīrijas arābu valodas dialekts. Berberu valodas tiek atzītas par "nacionālām valodām" un ir oficiālas Kabilijā (īpaši Kabilijiešu valoda).

Alžīrija (arābu: الجزائر, Al Jaza'ir, franču: Algérie), oficiāli Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika, ir valsts Ziemeļāfrikā. To ziemeļos apskalo Vidusjūra, kā arī robežojas ar Maroku un Tunisiju ziemeļaustrumos, ar Lībiju austrumos, ar Nigēru dienvidaustrumos, ar Mali un Mauritāniju dienvidrietumos un dažus kilometrus ar Rietumsahāru rietumos. Alžīrijas platība ir 2 381 741 km² un to ietekmē mērenās joslas un ekvatoriālās joslas klimats. Alžīrija ir otrā lielākā valsts Āfrikas kontinentā un 10. lielākā valsts pasaulē pēc teritorijas lieluma.[1][2] Valsts piekrastes daļa ir kalnaina, bet uz dienvidiem no Atlasa kalniem atrodas plaša stepe, kas pakāpeniski pāraug Sahāras tuksnesī. Lielu daļu valsts teritorijas aizņem tuksnesis. Alžīrija ar 38,7 miljoniem iedzīvotāju ir trīsdesmit ceturtā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.

Alžīrija no 1014. gada bija iekļauta Hamadidu dinastijā. 1517. gadā Alžīrijas teritoriju iekaroja Osmaņu impērija un tā bija osmaņu pārvaldībā līdz 1830. gadam, kad tā nokļuva Francijas pārvaldībā. 1962. gada 3. jūlijā Alžīrija kļuva par neatkarīgu valsti, bet 1962. gada 5. jūlijā deklarēja savu neatkarību no Francijas.

Alžīrija ir prezidentāla republika, kas sastāv no 48 provincēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Alžīra. Alžīrija ir Āfrikas Savienības, Arābu valstu līgas, OPEC un ANO dalībvalsts, tā ir arī viena no Arābu Magriba savienības dibinātāj valstīm.

Alžīrijas ekonomika lielākoties balstās uz ogļūdeņražu ražošanu un dabasgāzes eksportu uz Eiropu. Pēc OPEC datiem Alžīrijai pieder septiņpadsmitās lielākās naftas rezerves pasaulē un otrās lielākās Āfrikā, kā arī devītās lielākās dabasgāzes rezerves pasaulē. Alžīrijai ir otrā lielākā armija Ziemeļāfrikā ar lielāko militāro budžetu Āfrikā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alžīrija bija berberu jeb imazigēnu apdzīvota vieta jau pirms 10 000 gadiem pirms mūsu ēras. Pēc 1000. gada pirms mūsu ēras kartāgieši piekrastē sāka veidot savas apmetnes jeb kolonijas. Pūniešu karu laikā berberi izmantoja izdevību iegūt neatkarību no Kartāgas un sāka veidoties berberu valstu karaļvalstis, no kurām pazīstamākā bija Numīdija. Taču ap 200. gadu p. m. ē. Romas Impērija tās visas pārņēma savā kontrolē. Kad Romas Impērija sabruka, berberi kļuva neatkarīgi daudzos valsts reģionos, bet Vandaļu karaļvalsts kontrolēja pārējo valsts daļu, kur tie valdīja līdz tos padzina Bizantijas imperators Justiniāns I. Bizantija saglabāja nestabilu varu valsts austrumos līdz arābu iebrukumam astotajā gadsimtā.

Viduslaikos berberi pievērsās islāmam. Šis periods raksturīgs arī ar to, ka tajā sāka veidoties dažādas berberu dinastijas, kas sāka valdīt gan Alžīrijas teritorijā, gan apkārtējos reģionos. Pēc viduslaiku vēsturnieku domām, berberi bija sadalījušies divos atzaros, no to ciltstēva Maziga. Divi atzari, Botri un Barnès, bija sadalījušies vairākās ciltīs, un katru reģionu (Mahrebu) apdzīvoja vairākas no tām. Tikai Almohadu dinastijas dinastijas laikā Magriba bija spējīga apvienoties.

1517. gadā teritoriju iekaroja osmaņi un izveidoja valstī administrāciju, likumdošanu un sekmēja reģiona attīstību, kā arī visai daudz noteica mūsdienu Alžīrijas teritorijas robežas.

1830. gadā Alžīriju iekaroja franči. Kopumā franču okupācija bija ļoti vardarbīga un tās rezultātā valsts iedzīvotāju skaits samazinājās par apmēram trešdaļu. Francija integrēja Alžīriju savā politiskajā sistēmā un tā tas bija līdz pat 1958. gadam, kad Francijā sabruka 4. republika. 1962. gadā Alžīrija pasludināja pilnīgu neatkarību, taču problēmas ar to nebeidzās, jo spriedze valstī pastāvēja. 1992. gadā izcēlās pilsoņu karš, kas beidzās pēc pāris gadiem.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alžīrijas teritorija aizņem 2 381 741 km². Tā pēc platības ir 10. lielākā valsts pasaulē un otrā lielākā valsts Āfrikā. Augstākais Alžīrijas punkts ir Tahata kalns, kura augstums ir 2918 metri virs jūras līmeņa un atrodas Atlasa kalnos. Lielākā valsts piekrastes daļa ir kalnaina, vietām sasniedzot lielu augstumu. Labākās lauksaimniecības zemes atrodas šaurā Vidusjūras piekrastes joslā, un tur arī dzīvo vairākums Alžīrijas iedzīvotāju. Līdzenumu teritoriju no tuksnešainās vidienes šķir Atlasa kalni un augsti, kaili plato. Uz dienvidiem no Atlasa kalniem atrodas plaša stepe, kas pakāpeniski pāraug Sahāras tuksnesī. Lielu daļu valsts teritorijas jeb 90% aizņem tuksnesis, līdz ar to Alžīrijā ir maz lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Alžīrijas dienvidos, Sahāras centrā atrodas Ahaggara kalni. Pa Alžīrijas teritoriju plūst četras lielas upes, kā arī divi lieli sālsūdens ezeri.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alžīrijas ziemeļi atrodas mērenajā joslā un tiem raksturīgs Vidusjūras klimats. Taču tuksneša zonā valda ekvatoriālais klimats, kam raksturīgas ļoti augstas gaisa temperatūras pat ziemā. Taču naktīs tuksneša gaisa temperatūra mēdz pietuvoties tuvu nullei. Atlasa kalnos ir bieži novērojami nokrišņi, taču, jo tālāk iekšzemē, jo vidējais nokrišņu daudzums kļūst mazāks. Jūras piekrastē ir mēreni silts klimats un gadā izkrīt apmēram 1000 mm nokrišņu. Savukārt Sahāras tuksneša teritorijā ir rajoni, kuri gadā nesaņem ne piliena lietus.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alžīrijā dzīvo 38,7 miljoni iedzīvotāji, un ar katru gadu iedzīvotāju skaits strauji palielinās. Lielākā daļa iedzīvotāju jeb 90% dzīvo valsts ziemeļu piekrastes daļā. 28,1% no iedzīvotājiem ir jaunāki par 15 gadiem. 99% iedzīvotāju pieder pie berberiem un ir sunnīti. Lielākoties šie cilvēki ir islamticīgie, taču netiek klasificēti kā arābi. Niecīgo skaitu minoritāšu sastāda ieceļotāji no Eiropas. 99% no alžīriešiem ir musulmaņi. Francijā dzīvo 1,7 miljoni alžīrieši, kas veido lielāko alžīriešu iedzīvotāju centru ārpus Alžīrijas.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts saimniecībā galvenā nozare ir naftas un dabasgāzes ieguve un pārstrāde. Alžīrijā atrodas vienas no lielākajām naftas iegulām Āfrikā un piektie lielākie dabasgāzes krājumi pasaulē. Pēdējā laikā Alžīrijas attīstību traucē augstās pārtikas cenas, vairāk nekā 30% liels bezdarbs, kā arī teroristu un militāru grupējumu izraisīti nemieri.[nepieciešama atsauce]

Lauksaimniecībā strādā apmēram ceturtā daļa nodarbināto Alžīrijas iedzīvotāju. Galvenie zemkopju audzētie augi ir labība, vīģeskoki, dateļpalmas, visdažādākie augļu koki, krūmi un dārzeņi.

Politika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1962. gada 3. julijā Francijas prezidents Šarls de Golls pasludināja Alžīriju par neatkarīgu valsti. 1962. gada 25. septembrī tā oficiāli tika pasludināta par republiku.

Ahmeds Bens Bella, FLN dibinātājs, kļuva par premjerministru un gadu vēlāk viņš kļuva par prezidentu. 1965. gada 15. jūnijā pulkvedis Houari Boumēdienns izdarīja apvērsumu un demokrātija tika aizstāta ar militāro diktatūru. Pēc desmit gadu valdīšanas Boumēdienns paziņoja, ka jārīko vēlēšanas. Referendums apstiprināja jauno konstitūciju 1976. gadā. Tā kā tikai FLN locekļiem ļāva piedalīties vēlēšanās, Boumēdienns tika ievēlēts par prezidentu.

1991. gada decembra vēlēšanās uzvarēja islāmistu Islāma Pestīšanas fronte. Islāmistu IPF uzvara smagi skāra valsts noteikto kārtību un Franciju. Armija veica apvērsumu un aizliedza IPF. Prezidents Chadli Bendjedids, kas solīja ieviest jaunas reformas, tika gāzts. Par prezidentu kļuva Liamīns Zērols.

Francijas valdība sniedza savu atbalstu jaunajai Zērola administrācijai un pievienojās rietumu mediju ovācijām par Alžīriju, jo "islāma draudi" tika saglabāti. Rietumu mediji konstatēja, ka neskatoties uz nedemokrātisko armijas rīcību, Alžīrijas demokrātija tika saglabāta. Islāmi bija šokēti par šīm ziņām.

Vairākas ar islamu saistītās grupas, piemēram, Groupe Islamique Arme ņēma ieročus un uzsāka astoņu gadu ilgu partizānu, un teroristu karu pret Alžīriju. Karā gaja bojā ap 120 000 cilvēku.

Alžīrijā kopš konstitūcijas pieņemšanas 1976. gadā daudzas reizes ir notikusi varas maiņa. Izpildvaru vada prezidents, kurš parasti tiek ievēlēts uz pieciem gadiem. Ministru prezidentu ieceļ Valsts prezidents. Divpalātu parlaments sastāv no 380 asamblejas locekļiem un 144 padomes locekļiem. Alžīrijas tiesiskā sistēma ir balstīta uz Francijas un islāma likumiem.

Alžīrija ir republika. Parlaments sastāv no 389 locekļiem, kuri ir ievēlēti uz 5 gadiem, un tautas padomes ar 96 netieši ievēlētajiem un 48 locekļiem, kurus iecēlis prezidents. Prezidentu ievēl ik pēc pieciem gadiem.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]