Albānijas Nacionālā bibliotēka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Koordinātas: 41°19′42″N 19°49′11″E / 41.32833°N 19.81972°E / 41.32833; 19.81972

Albānijas Nacionālā bibliotēka
Albānijas Nacionālā bibliotēka
Atrašanās vieta Galvenā ēka - Skanderbega skvērs, Tirāna
Dibināta 1922. gada 10. decembrī
Filiāļu skaits Kopā 2 ēkas Tirānā
Kolekcijas izmērs 1,15 miljonu grāmatu un publikāciju (2018.XII)[1]
Direktors Persida Aslani[2]
Mājaslapa www.bksh.al

Albānijas Nacionālā bibliotēka (albāņu: Biblioteka Kombëtare e Shqipërisë) ir Albānijas nacionālā bibliotēka, kuras galvenā mītne atrodas galvaspilsētā Tirānā. Bibliotēka ir viena no mazākajām nacionālajām bibliotēkām Eiropā.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bibliotēka tika dibināta 1920. gadā un atklāta 1922. gada 10. decembrī, kad tikai ap 20% albāņu prata lasīt un rakstīt. Līdz tam valstī bija tikai privātās un reliģisko iestāžu grāmatu kolekcijas.[4] Pēc Otrā pasaules kara un staļiniska režīma nodibināšanās bibliotēkas fondi strauji paplašinājās privātpersonu kolekciju konfiskāciju dēļ un kļuva nepieciešamas lielākas telpas. Sākotnēji bija plānots būvēt jaunu bibliotēku krievu nacionālajā stilā un toreizējais PSRS līderis Ņikita Hruščovs pat ielika tai pamatakmeni, taču drīz sekoja politiska sastrīdēšanās un tika uzbūvēta pavisam citāda stila ēka.[3] Uz pašreizējo vietu jaunuzceltās Kultūras pils dienvidu spārnā bibliotēka pārcēlās 1966. gadā.[5][6] Pēc komunistiskā režīma gala vēl pārdesmit gadu nepietiekamās energoapgādes dēļ Tirānā bieži tika neplānoti atslēgta elektrība, kas nopietni apgrūtināja bibliotēkas darbu.[3]

Funkcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ieeja ANB

Albānijas Nacionālā bibliotēka (ANB) ir galvenā valsts kultūras iestāde un vecākā bibliotēka Albānijā. ANB aizņem divas ēkas galvaspilsētā Tirānā, ir organizēta un darbojas Tūrisma, kultūras, jaunatnes un sporta ministrijas pakļautībā. ANB strādā kā nacionālā mantojuma uzturētāja, vācot, apstrādājot, atjaunojot, saglabājot un padarot pieejamu sabiedrībai albāņu tautas rakstisko kultūras mantojumu. Valsts līmenī tā organizē bibliotēku izglītību un profesionālo tālākizglītību, un tā ir studiju pētniecības centrs bibliotēku jomā, veic kataloģizāciju publikāciju centrā, nacionālajā ISBN aģentūrā un ir vienīgais speciālo kolekciju saglabāšanas un restaurācijas centrs. Tās arhīvā ietilpst vairāk kā miljons grāmatu, periodisko izdevumu, karšu, atlantu, mikrofilmu un citu bibliotēkas materiāli. Īpašās kolekcijas ir nozīmīgas gan valsts, gan Eiropas kultūrai. Bibliotēka ir atvērta 72 stundas nedēļā ikvienam, kas vecāks par 16 gadiem. Lietotāji var aizņemties bibliotēkas materiālus vai izmantot tos lasītavās. Bibliotēkas tīmekļa vietne ļauj lietotājiem meklēt katalogos, kā arī saņemt citus pakalpojumus, piemēram, veidojamās digitālās kolekcijas.[7] ANB organizē izstādes, grāmatu akcijas, konferences utt. ANB kā likumīga uzglabātāja iestāde publicē Nacionālo bibliogrāfiju. Nacionālajam bibliotēku tīklam tā publicē zinātnes un kultūras pārskatu, mācību grāmatas, profesionālās rokasgrāmatas un instrukcijas.[5] Daļa bibliotēkas vērtīgāko materiālu tiek glabāta Nacionālajā arhīvā.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]