Alberta iela (Rīga)
- Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Alberta iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Koordinātas: 56°57′33″N 24°06′35″E / 56.9590397°N 24.1097116°E
| Alberta iela | |
|---|---|
_(7581842090).jpg) Alberta iela 2012. gadā | |
 | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
 Rīga |
| Priekšpilsēta | Centra rajons |
| Apkaime | Centrs |
| Garums | 255 m[1] |
| Segums | bruģis |
 Alberta iela Vikikrātuvē | |
Alberta iela ir iela Rīgas Centrā (Klusajā centrā). To uzskata par Rīgas jūgendstila apbūves pērli.[2] Ielas kopējais garums ir 255 metri,[1] tā klāta ar bruģa segumu.
Visi Alberta ielas nami ir arhitektūras pieminekļi. Šeit atrodas arī virkne sabiedrisku iestāžu, tostarp Rīgas Jūgendstila muzejs, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Beļģijas, Īrijas un Ungārijas vēstniecības, līdz 2015. gadam atradās Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte.
Nosaukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Alberta iela tika ierīkota 1900. gadā. 1900. gada 13. aprīlī saistībā ar Rīgas 700. jubileju tā tika nosaukta par Alberta ielu (vācu: Albertstraße, krievu: Альбертовска улица) Rīgas dibinātāja bīskapa Alberta piemiņai.[2]
Pēc Latvijas okupācijas ielu 1941. gada 28. aprīlī pārdēvēja par Friča Gaiļa ielu (komjaunieša Friča Gaiļa vārdā), 1941. gadā Hartknoha vārdā par Hartknochstraße, 1942. gada 16. aprīlī Alberta Holandera vārdā par Hollanderstraße.[3] 1944. gada 23. oktobrī tika atjaunots Friča Gaiļa ielas nosaukums, savukārt 1990. gada 16. novembrī iela atguva savu pašreizējo nosaukumu.[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Alberta ielas apbūve tika veikta no 1901. līdz 1908. gadam, namu autori ir Mihails Eizenšteins, Konstantīns Pēkšēns, Pauls Mandelštams, Eižens Laube u.c.[4]
Ēkas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| ^ | Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis[5] |
| * | Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis[6] |
| Ēka | Arhitekts | Gads |
|---|---|---|
| Alberta iela 1* | Heinrihs Šēls | 1901 |
| Alberta iela 2^ | Mihails Eizenšteins | 1906 |
| Alberta iela 2a^ | Mihails Eizenšteins | 1906 |
| Alberta iela 3/5* | Frīdrihs Šefels | 1900 |
| Alberta iela 4^ | Mihails Eizenšteins | 1904 |
| Alberta iela 6^ | Mihails Eizenšteins | 1904 |
| Alberta iela 7* | Hermanis Hilbigs | 1908 |
| Alberta iela 8^ | Mihails Eizenšteins | 1908 |
| Alberta iela 9* | Konstantīns Pēkšēns | 1901 |
| Alberta iela 10^ | Pauls Mandelštams | 1903 |
| Alberta iela 11* | Eižens Laube | 1908 |
| Alberta iela 12^[a] | Eižens Laube, Konstantīns Pēkšēns | 1903 |
| Alberta iela 13* | Mihails Eizenšteins | 1904 |
- Piezīmes
- ↑ Arī valsts nozīmes vēstures piemineklis kā "Gleznotāja J.Rozentāla dzīves vieta (muzejs)"[7]
Ielu savienojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Alberta iela ir savienota ar šādām ielām:
- Strēlnieku iela (T veida krustojums)
- Antonijas iela (T veida krustojums)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1 2 «Rīgas ielu pamatlielumi» (XLS). Atvērtie dati. Rīgas dome. 2016. gada 1. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
- 1 2 3 Rīgas ielas. 1. sējums. Apgāds PRIEDAINES. 2001. 98.—102. lpp. ISBN 9984-687-05-8.
- ↑ Rīkojums par Rīgas pilsētas ielu, laukumu un parku pārdēvēšanu 16.04.1942
- ↑ «Alberta iela». Valoda.ailab.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 7. janvārī. Skatīts: 2013. gada 20. janvārī.
- ↑ «Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi». Saraksts.mantojums.lv. Skatīts: 2014. gada 10. jūlijā.[novecojusi saite]
- ↑ «Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi». Saraksts.mantojums.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 2. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 10. jūlijā.
- ↑ «Gleznotāja J.Rozentāla dzīves vieta (muzejs)». Saraksts.mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alberta iela.- Jūgendstils Rīgā
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar ceļiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |