Alberts Špērs

Alberts Špērs Albert Speer Alberts Špērs 1933. gadā Personīgā informācija Dzimis 1905. gada 19. martā Manheima, Vācijas Impērija, (mūsdienās Bādene-Virtemberga, Vācija) Miris 1981. gada 1. septembrī (76 gadi) Londona, Apvienotā Karaliste Tautība vācietis Nodarbošanās arhitekts, valsts darbinieks Paraksts

Bertolds Konrāds Hermanis Alberts Špērs (vācu: Berthold Konrad Hermann Albert Speer, dzimis 1905. gada 19. martā, miris 1981. gada 1. septembrī) bija vācu arhitekts, kurš Otrā pasaules kara laikā bija Trešā reiha apbruņojuma un kara rūpniecības ministrs (1942—1945). Pirms kļuva par ministru, A. Špērs bija Ādolfa Hitlera galvenais arhitekts un viens no fīrera tuvākajiem līdzgaitniekiem.

Dzīvesgājums

Dzimis arhitekta Alberta Frīdriha Špēra ģimenē Manheimā. Studējis arhitektūru Karlsrūē, Minhenē un Berlīnē.

1931. gadā A. Špērs iestājās NSDAP un SA un jau 1932. gadā saņēma pirmos ar nacistu partiju saistītos pasūtījumus. Projektēja Reihskanceleju Berlīnē un nacistu partijas kongresu norises vietu Nirnbergā. Izstrādāja plānu radikālai Berlīnes pārbūvei par "Pasaules galvaspilsētu" (Welthauptstadt Germania).

20. gadsimta 30. gadu beigās bija viens no jaunākajiem, enerģiskākajiem un ambiciozākajiem cilvēkiem Hitlera tuvākajā lokā. 1942. gadā pēc Frica Tota nāves tika iecelts par bruņojuma un rūpniecības ministru, kā arī Tota celtniecības organizācijas vadītāju. Šajā amatā pārraudzījis visu Vācijas rūpniecību totālā kara apstākļos un jauno ieroču sistēmu izstrādi. Vadījis Atlantijas vaļņa nocietinājumu sistēmas izbūvi no Nordkapa līdz Pirenejiem.

1945. gada maijā, pēc Hitlera nāves, iekļāvies lieladmirāļa Dēnica tā sauktās Flensburgas valdības sastāvā.

Pēc kara tiesāts Nirnbergas procesā, kur atzina savu vainu nacisma noziegumos. Špēram piesprieda 20 gadu ieslodzījumu, kura lielāko daļu viņš izcieta Špandavas cietumā Berlīnē.

Pēc ieslodzījuma beigām 1966. gadā dzīvoja pārsvarā Heidelbergā, tēva celtajā ģimenes īpašumā, un izdeva plaši pazīstamus memuārus. Materiālo nodrošinājumu viņam sniedza grāmatu izdošana, kā arī nacisma laikos iegādāto gleznu pārdošana. Miris no insulta 1981. gadā, atrodoties Londonā.

A. Špēra dēls Alberts Špērs Jaunākais arī pēc profesijas ir arhitekts.

• 
  NSDAP kongresu norises vietu Nirnbergā
• 
  Cepelīna lauka galvenā tribīne Nirnbergā (2009)
• 
  Zelta zāle Cepelīna lauka galvenās tribīnes iekšienē
• 
  Germānijas makets
• 
  Lielā halle
• 
  Apaļais laukums Tīrgartenē

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alberts Špērs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Špēra ēku virtuāli 3D modeļi (angliski)