Alberts Pjērpoints
| ||||||||||||||||
Alberts Pjērpoints (angļu: Albert Pierrepoint; dzimis 1905. gada 30. martā; miris 1992. gada 10. jūlijā) bija angļu bende[1], kurš 25 gadu ilgās karjeras laikā, kas beidzās 1956. gadā, sodīja ar nāvi no 435 līdz 600 cilvēkiem. Pirms Pjērpointa oficiālās bendes bija arī viņa tēvs Henrijs un tēvocis Tomass.
Pjērpoints piedzima Kleitonā, Jorkšīras Vestraidingā. Viņa ģimenei bija finansiālas grūtības tēva neregulārā darba un pārmērīgas alkohola lietošanas dēļ. Pjērpoints jau agrā bērnībā zināja, ka vēlas kļūt par bendi, un 1932. gada septembrī 27 gadu vecumā tika pieņemts darbā par bendes palīgu. Viņa pirmais nāvessods tika izpildīts tā paša gada decembrī kopā ar viņa tēvoci Tomu. 1941. gada oktobrī viņš pirmo reizi pakāra noziedznieku kā vadošais bende.

Viņa dzīve ir iekļauta vairākos daiļliteratūras darbos, piemēram, 2005. gada filmā "Pēdējais bende" (Pierrepoint: The Last Hangman), kurā viņu atveidoja britu aktieris Timotijs Spols.
Biogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Pjērpointu bieži dēvē par "oficiālo bendi", neskatoties uz šāda amata neesamību. Bendes pienākumus tradicionāli veica vietējais šerifs, kurš arvien biežāk deleģēja šo darbu piemērota rakstura vīrietim, strādājot par vienreizēju samaksu tikai nepieciešamības gadījumā.

Pjērpoints sekoja sava tēva un tēvoča pēdās, 1932. gadā iegūstot bendes palīga kvalifikāciju un 1941. gadā — galvenā bendes kvalifikāciju, taču daudzus gadus turpināja strādāt pārtikas veikalā netālu no Bredfordas.
Pēc Pjērpointa aiziešanas pensijā 1956. gadā Lielbritānijas Iekšlietu ministrija atzina viņu par visu laiku efektīvāko bendi valsts vēsturē. Vēlāk Alberts kļuva par krodzinieku Lankašīrā un sarakstīja memuārus, kuros nonāca pie secinājuma, ka nāvessods nebija līdzeklis atturēšanai no nozieguma.
Neoficiālais viņa izpildīto nāvessodu skaits pārsniedz 600, bet biežāk minētais skaitlis ir 435.
Miris no vēža 1992. gada 10. jūlijā.
Ievērojami ar nāvi sodītie
[labot | labot pirmkodu]Nacistu noziedznieki:
- Doroteja Binca, Rāvensbrikas koncentrācijas nometnes sardze.
- Johanna Bormane, Lihtenburgas, Aušvicas, Rāvensbrikas un Bergenes-Belzenes koncentrācijas nometņu uzraudze.
- Irma Grese, nacistu nāves nometņu Ravensbrikas, Aušvicas un Bergenes-Belzenes apsardze, jaunākā notiesātā persona Belzenes prāvu laikā (22 gadi).
- Frics Kleins, koncentrācijas nometnes ārsts Aušvicas-Birkenavas un Bergenes-Belzenes nāves nometnēs.
- Bergenas-Belzenes nometnes komandieris Jozefs Krāmers, kuru nometnes ieslodzītie iesauca par "Belzenes zvēru".
- Rūta Neideka, vecākā apsardze Rāvensbrikas koncentrācijas nometnē.
- Vera Salvekvarta, medmāsa Rāvensbrikas koncentrācijas nometnē.
- Elizabete Volkenrāta, Aušvicas, Rāvensbrikas un Bergenes-Belzenes nometņu sardze.
- Francs Hēslers, Aušvicas, Doras-Mitelbavas un Bergenas-Belzenes koncentrācijas nometņu apsardzes vadītājs.
Lielbritānijā dzimušie nacistu kolaboranti, kas tika sodīti ar nāvi par nodevību:
- Džons Amerijs, britu SS formējumu izveidotājs Otrā pasaules kara laikā, bija Vinstona Čērčila Indijas lietu valsts sekretāra Leopolda Amerija dēls.
- Viljams Džoiss ("Lords Ho-Ho"), nacistu propagandists un raidījumu angļu valodā vadītājs Vācijas radio.
Citi slaveni cilvēki, kuriem tika izpildīts nāvessods:
- Rūta Elisa, pēdējā sieviete Lielbritānijas vēsturē, kas tika sodīta ar nāvi.
- Dereks Bentlijs, juridiskās kļūdas upuris, tika nepareizi notiesāts.
- Timotijs Evanss, tiesas kļūdas upuris, tika nepamatoti notiesāts par savas sievas un divus gadus vecās meitas slepkavību.
- Džons Kristijs, britu sērijveida slepkava, bija īstais Timotija Evansa sievas un meitas slepkava.
- Džeimss Ingliss, noziedznieks, kura nāvessoda izpilde ilgu laiku bija ātruma rekords un pat tika iekļauta Ginesa rekordu grāmatā.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Bende ar Ginesa rekordu». Žurnāls.lv. Skatīts: 2025-05-23.
Literatūra
[labot | labot pirmkodu]- Brian Bailey. Hangmen of England: History of Execution from Jack Ketch to Albert Pierrepoint. London : Virgin Books, 1989. ISBN 978-0-4910-3129-5.
- Hilaire Barnett. Constitutional & Administrative Law. London : Routledge, 2014. ISBN 978-1-317-44622-4.
- Brian P. Block, John Hostettler. Hanging in the Balance: A History of the Abolition of Capital Punishment in Britain. Hook, Hampshire : Waterside Press, 1997. ISBN 978-1-872870-47-2.
- Syd Dernley, David Newman. The Hangman's Tale. London : Pan Books, 1990. ISBN 978-0-3303-1633-0.
- Steve Fielding. Pierrepoint: A Family of Executioners. London : John Blake Publishing, 2008a. ISBN 978-1-8445-4611-4.
- Steve Fielding. The Executioner's Bible: The Story of Every British Hangman of the Twentieth Century (Kindle izd.). London : John Blake Publishing, 2008b. ISBN 978-1-8445-4422-6.
- Ernest Gowers. Royal Commission on Capital Punishment 1949–1953: Report. London : Her Majesty's Stationery Office, 1953. OCLC 226990460.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alberts Pjērpoints |
- BBC story on the qualities needed of an executioner (angliski)
- BBC.com
- BBC radio interview with Albert Pierrepoint Veidne:Wayback (25 minutes, Real Audio
| Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |