Aldara parks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Koordinātas: 57°0′17.05″N 24°7′25.87″E / 57.0047361°N 24.1238528°E / 57.0047361; 24.1238528

Mākslīgās pilsdrupas Aldara parkā

Aldara parks ir parks, kas atrodas Rīgas Vidzemes priekšpilsētā, Sarkandaugavas ielā 30 (starp Tvaika, Gaujienas un Zāģeru ielu un dzelzceļu) — vietējas nozīmes aizsargājamais kultūras piemineklis Nr. 8192 („Mākslīgās pilsdrupas ar parku”). Viens no senākajiem parkiem Rīgā.

Atbilstoši vides reljefam, parks sadalīts divās daļās: regulārajā un ainaviskajā. Platība: 2,57 ha. Parkā atrodas 2 kultūras pieminekļi: 22,95 m augstās mākslīgās pilsdrupas un kultūras muzejs "Dauderi". Mākslīgās pilsdrupas ievērojami cietušas ne vien no laika zoba, bet arī no demolēšanas, vēl pirms 20 gadiem tie bija divi savstarpēji saistīti torņi, tagad palicis tikai viens apdrupis tornis.

Dendroloģiskais materiāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parkā aug 15 vietējās un 37 introducētās koku un krūmu sugas: priede, kļava, egle, ozols, blīgzna, vīksna, goba, āra bērzs un zeltainais bērzs; asā egle Japānas un Ledebūra lapegle, zilganā duglāzija, melnā priede, kalnu kļava, sudraba kļava, Pensilvānijas osis, pelēkā apse u.c.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Projektēts 19. gadsimta beigās kā alusdarītavas "Waldschlößen"[1] īpašnieka piemājas dārzs. Plānojumu projektējis Rīgas dārzu direktors un ainavu arhitekts Georgs Kūfalts, bet pats dārzs veidots 1898.—1890. gados.

Mākslīgās pilsdrupas kā nodevu sava laika romantisma gaisotnei lika uzcelt Ādolfs fon Bingners savā dārzā. Vācu okupācijas laikā mākslīgajās pilsdrupās parkā izvietota zenītartilērijas baterija. Kopš 20 gadsimta 60. gadiem mākslīgās pilsdrupas tika izmantotas kā populāra alpīnistu treniņu un sacensību vieta. Šobrīd drupu avārijas stāvokļa dēļ alpīnistu aktivitātes apturētas, kopš 2008. gada decembrī bojā gāja viens alpīnists, bet otrs guva smagas traumas.[2] Alpīnistu asociācija torni atzinusi par kāpšanai bīstamu, lūgusi arī to atjaunot, taču, kad tas varētu notikt, — joprojām nav zināms.

Kultūras muzejs "Dauderi" — tā pamatā ir trimdas latvieša Gaida Graudiņa privātkolekcija, kuru viņš 1989. gadā uzdāvināja Latvijai — aptuveni 7 000 dažādu priekšmetu, lielākoties saistītu ar 20 gadsimta 20.—30. gadu vēsturi un latviešu kultūras dzīves izpausmēm trimdā. Pati ēka celta 1897. gadā kā toreizējā alus darītavas Waldschlößen īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villa (arhitekts F. Zeiberlihs). 1937. gadā villu atdalīja no teritorijas un septembrī nodeva toreizējā Valsts un Ministru prezidenta K. Ulmaņa rīcībā, kā vasaras rezidenci (K. Ulmanis šeit uzturējies maz, tomēr pats devis rezidencei nosaukumu — "Dauderi", — ilgākais laiks, ko viņš tur pavadījis, bija divas nedēļas slimības laikā). Latviju okupējot padomju karaspēkam, ēkā izvietots pretgaisa aizsardzības štābs. Pēc tam ēkā ierīkoja rūpnīcas "Aldaris" darbinieku bērnudārzu, bet vēlākos gados — Pārtikas rūpniecības ministrijas degustāciju zāles. 1987. gadā īpašumā ēku ieguva Rīgas pilsētas Oktobra rajona izpildkomiteja ar mērķi pēc gada atvērt laulību reģistrācijas namu. 1989. gada 28. septembrī ar LPSR Ministru padomes rīkojumu ēka pārgāja Kultūras ministrijas īpašumā, bet ar 1990. gada 1. martu stājās spēkā Kultūras ministrijas lēmums izveidot Latvijas Kultūras muzeju "Dauderi".

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Waldschlößen" alus darītavu 1865. gadā izveidoja aldaris no Bavārijas Johaness Dauders. 1936. gadā Latvijas Kredītbanka nopirka Waldschlößen, apvienoja to ar Iļģuciemu un citām mazajām alus darītavām un izveidoja alus darītavu Aldaris.
  2. Kāpjot nedrošajā Aldara tornī Sarkandaugavā, dzīvību zaudējis alpīnisma entuziasts, raksta laikraksts "Diena". - tvnet.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]