Aleirīti

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Aleirīti (no sengr. ἄλευρον - "milti") ir irdeni drupu ieži, kas sastāv pārsvarā no kvarca, laukšpata un vizlas graudiņiem, kuru izmērs sastāda 0,1-0,01 mm (pēc citas klasifikācijas 0,05-0,005 mm)[1], tādējādi granulometriski ierindojoties starp māliem un smiltīm. Tie tiek dalīti rupjgraudainos (0,1-0,05 mm), vidēji graudainos (0,05-0,025 mm) un smalkgraudainos (0,025-0,01 mm) aleirītos, bet pēc piemaisījumu sastāva mālainos, vizlainos u.c. aleirītos. Tie veidojas jūrās, krasta zemūdens nogāžu apakšdaļā, ledāju kušanas ūdeņu ezeros, dažu upju palienēs u.c. Litifikācijas rezultātā no aleirītiem var izveidoties aleirolīti. Aleirīti ir plaši sastopami Latvijas kvartāra limnoglaciālajos nogulumos. Praktiski aleirīti var tikt izmantoti cementa ražošanā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 41. lpp.