Aleksandrovska-Sahaļinska
| Aleksandrovska-Sahaļinska | ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
| Александровск-Сахалинский | ||
 | ||
| ||
.svg) | ||
  Aleksandrovska-Sahaļinska | ||
| Koordinātas: 50°54′N 142°09′E / 50.900°N 142.150°EKoordinātas: 50°54′N 142°09′E / 50.900°N 142.150°E | ||
| Valsts |
 Krievija | |
| Apgabals | Sahalīnas apgabals | |
| Dibināta | 1881. gadā | |
| Pilsētas statuss | 1917. gadā | |
| Iedzīvotāji (2023)[1] | ||
| • kopā | 8 769 | |
| Laika josla | UTC+11 (UTC+11) | |
| Mājaslapa |
www | |
 Aleksandrovska-Sahaļinska Vikikrātuvē | ||
Aleksandrovska-Sahaļinska (krievu: Александровск-Сахалинский) ir pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā. Tā ir Aleksandrovskas-Sahaļinskas municipālā apgabala administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Sahalīnas salas rietumu piekrastē, pie Tatāru šauruma, Rietumsahalīnas kalnu pakājē.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Apdzīvotās vietas pirmsākumi saistīti ar Aleksandra posteni, kas 19. gadsimta otrajā pusē tika izveidots Sahalīnas rietumu piekrastē. Par dibināšanas gadu dažādos avotos min 1869. vai 1881. gadu; bieži tiek norādīts 1881. gads, kad tika organizēts militārais Aleksandra postenis.[2]
19. gadsimta beigās Aleksandrovska kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Krievijas Impērijas katorgas centriem Sahalīnā. Šeit atradās cietumi, administratīvās iestādes un ogļu ieguves objekti. Katorgas vēsture cieši saistīta ar pilsētas attīstību.
1890. gadā Aleksandrovskā uzturējās rakstnieks Antons Čehovs, kurš vāca materiālus grāmatai Sahalīnas sala. Vēlāk pilsētā tika izveidots Čehova muzejs.
Pilsētas statusu Aleksandrovska-Sahaļinska ieguva 1917. gadā. No 1932. līdz 1947. gadam tā bija Sahalīnas apgabala administratīvais centrs.[3]
Ģeogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Pilsēta atrodas Sahalīnas salas rietumos, Tatāru šauruma krastā. Tā atrodas aptuveni 560 km uz ziemeļiem no Južnosahaļinskas. Tuvākā dzelzceļa stacija ir Timovskoje, kas atrodas apmēram 60 km attālumā.
Aleksandrovska-Sahaļinska atrodas pie Rietumsahalīnas kalniem. Pilsētas apkārtnē atrodas vairāki dabas un vēstures objekti, tostarp Žonkjeras rags, Aleksandra tunelis un piekrastes klintis “Trīs brāļi”, kas kļuvušas par vienu no pilsētas simboliem.
Klimats
[labot | labot pirmkodu]Aleksandrovskai-Sahaļinskai raksturīgs mitrs kontinentāls klimats ar aukstām, garām ziemām un īsām, mēreni siltām vasarām. Pilsēta ir pielīdzināta Tālo Ziemeļu rajoniem. Gada vidējā gaisa temperatūra ir aptuveni +1,2 °C.[4]
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Vēsturiski pilsētas attīstība bija saistīta ar ostu, katorgas administrāciju un ogļu ieguvi. Aleksandrovskas-Sahaļinskas osta bija viena no vecākajām un nozīmīgākajām Sahalīnā. Mūsdienās lielu rūpniecības uzņēmumu pilsētā nav.
Ievērojamas vietas
[labot | labot pirmkodu]Pilsētā atrodas:
- A. P. Čehova novadpētniecības muzejs;
- vēstures un literatūras muzejs “Čehovs un Sahalīna”;
- piemineklis Antonam Čehovam;
- Žonkjeras raga bāka;
- Aleksandra tunelis;
- klintis “Trīs brāļi”.
Ievērojami cilvēki
[labot | labot pirmkodu]Aleksandrovskā-Sahaļinskā dzimuši vai ar pilsētu saistīti:
- Tetjana Tarana — ukraiņu matemātiķe un mākslīgā intelekta pētniece;
- Dmitrijs Girevs — polārpētnieks, Roberta Skota ekspedīcijas dalībnieks;
- Vasilijs Oščepkovs — džudo un sambo attīstītājs PSRS;
- Aleksandrs Rezanovs — padomju handbolists, olimpiskais čempions;
- Soņa Zelta Rociņa — pazīstama Krievijas Impērijas noziedzniece, kura pēdējos dzīves gadus pavadīja Sahalīnas katorgā.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Численность постоянного населения Российской Федерации по муниципальным образованиям на 1 января 2023 года».
- ↑ «Александровск-Сахалинский». Wikipedia (krievu). Skatīts: 2026-05-13.
- ↑ «Aleksandrovsk-Sakhalinsky». Encyclopaedia Britannica (angļu). Skatīts: 2026-05-13.
- ↑ «Александровск-Сахалинский». Wikipedia (krievu). Skatīts: 2026-05-13.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksandrovska-Sahaļinska.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
| ||||||||||
|