Aleksandrs Čehlovs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aleksandrs Čehlovs
Александр Фёдорович Чехлов
Personīgā informācija
Dzimis 1939. gada 19. aprīlī
Valsts karogs: Padomju Savienība Kamjaneca-Podiļska, Hmeļņickas apgabals, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Miris 2012. gada 13. novembrī (73 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Karogs: Latvija Latvija
Nodarbošanās milicijas darbinieks, rakstnieks, dzejnieks, žurnālists, šahists

Aleksandrs Čehlovs (krievu: Александр Фёдорович Чехлов; 1939. gada 19. aprīlis, Kamjaneca-Podiļska, Hmeļņickas apgabals - 2012. gada 13. novembris , Rīga[1]) bija Latvijas milicijas darbinieks, rakstnieks, dzejnieks, žurnālists un šahists.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc skolas beigšanas mācījies Čerņivcu valsts universitātes fizikas un matemātikas fakultātē. No 1960. gada dienējis Padomju armijā - sākumā kā tankists, pēc tam raķešu karaspēka daļās. Kopš 1964. gada dzīvojis Rīgā. Strādājis Latvijas PSR milicijas strūktūrās par milicijas iecirkņa inspektoru, kriminālizmeklēšanas pilnvaroto un izmeklētāju. Pēc dienesta pakāpes bijis milicijas majors. Pēc atvaļināšanās no milicijas strādājis par žurnālistu dažādos Latvijā krievu valodā iznākušajos preses izdevumos.

Rakstnieks un dzejnieks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmos dzejoļus uzrakstījis vēl skolas gados. 1970. gadu Krievijas literārajos žurnālos bijušas atsevišķu dzejoļu publikācijas. Pirmā grāmata, stāstu krājums "Mednis" (1981, Rīga, Liesma, krieviski: «"Глухарь", и другие рассказы») 1982. gadā ieguvusi pirmo prēmiju Latvijas rakstnieku savienības un Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas konkursā.[2] Krājumā bija stāsti par reāliem notikumiem, kuru autors bija redzējis sava dienesta laikā iekšlietu struktūrās. Arī turpmākajā Čehlova daiļradē kriminālā tēma ieņēma centrālo vietu. Par pazīstamāko viņa darbu kļuva dokumentālais stāsts par sērijveida slepkavu Staņislavu Rogaļovu - «Lieta № 1» (Rīga, 1995, ISBN 5-86730-005-6, krieviski: «Дело № 1»), kura ar nosaukumu «Superaģenta gals» (krieviski: «Конец суперагента») 1992. gadā tika publicēta laikrakstos «Новости Риги» un «Независимая балтийская газета». Čehlovam pirmajam izdevās parādīt skaļās lietas padomju laikā noklusētos aspektus, kaut gan brīžiem faktu izklāstā bija vērojams subjektīvs vērtējums. 1992. gada rudenī bijušais Latvijas iekšlietu ministrs Aloizs Vaznis iesniedza tiesā prasību pret Čehlovu par dažiem dokumentālajā stāstā minētajiem faktiem, un tiesa daļēji apmierināja eksministra prasību.[3] Visas savas daiļrades laikā Čehlovs saglabāja interesi par vēsturisku tematiku, ironisku skatienu uz mūsdienu dzīves reālijām, izpratni par literatūras klasikas nezūdošo vērtību. Nereti piedalījies publiskos dzejas pasākumos.[4] Autors grāmatām «Armijas komandiera Eihes mīkla» (Rīga, 1991, krieviski: «Загадка командарма Эйхе»), «Operācija "Otello"» (Rīga, 1995, krieviski: «Операция "Отелло"»), «"Džokera" bīstamie sakari» (Rīga, 2002, ISBN 9984-9596-0-0, krieviski: «Опасные связи "Джокера"»), «Niķelētie rokasdzelži» (Rīga, 2006, ISBN 9984-9596-2-7, krieviski: «Никелированные наручники»), dzejoļu krājumiem «Gladiators» (Rīga, 2001, ISBN 9984-19-267-9, krieviski: «Гладиатор»), «Liesmainā vernisāža» (Rīga, 2006, ISBN 9984-9596-1-9, krieviski: «Огненный вернисаж»), «Vīnes rapsodija» (Rīga, 2009, ISBN 9984-9596-3-5, krieviski: «Венская рапсодия»), «Zvaigžņu lietus» (Rīga, 2012, ISBN 978-9934-8300-5-1, krieviski: «Звёздный дождь»).

Šahists[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No jaunības līdz dzīves beigām Aleksandrs Čehlovs aizrāvās ar šahu, un kā neprofesionāls šahists guva labus panākumus turnīros. Studiju gados Černovcu universitātē viņš uzvarēja sporta biedrības «Burevestnik» apgabala čempionātā, pēc tam armijas dienesta laikā kļuva par Pievolgas kara apgabala čempionu šahā. 1975. un 2004. gadā bijis Rīgas čempions šahā. 1994. gadā uzvarējis šaha žurnālistu čempionātā Bīlē (Šveice). 1998. gadā ieguvis FIDE meistara nosaukumu. Bijis kombinacionāla stila šahists. Vairākas reizes piedalījies Latvijas šaha čempionātu finālos:

Šaha tēmai ir veltītas Čehlova grāmatas «Kaīsas gūstekņi» (Rīga, 2012, ISBN 9984-9596-7-8, krieviski: «Пленники Каиссы»), «Šaha pegazs» (Rīga, 2012, ISBN 978-9934-8300-2-0, krieviski: «Шахматный Пегас»), kurās viņš apraksta savus iespaidus šahista gaitu laikā. Grāmatās ir dažādu Latvijas šahistu portreti, par kuriem ir gan nopietnas atmiņas, gan draudzīgi dzejas šarži.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Aleksandrs Čehlovs
  2. Laikraksts «Cīņa», 26.09.1982
  3. A. Čehlovs «Репортаж из Приднестровья», Rīga, 2012, ISBN 9984-9596-6-6 Nepareizs ISBN, 25. lpp.
  4. Александр Чехлов 6.6.2012 у памятника Пушкину

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]