Aleksandrs Apsītis (radioinženieris)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aleksandrs Apsītis
Aleksandrs Apsītis
Personīgā informācija
Dzimis 1907. gada 20. oktobrī
Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1988. gada 1. septembrī (80 gadi)
Rauna, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Nodarbošanās Radiokonstruktors

Aleksandrs Apsītis (1907—1988) bija latviešu radioinženieris un uzņēmējs. Rūpnīcas "Radiotehnika" dibinātājs un direktors.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Firmas "A. Apsits un F. Žukovskis" veikals Tirgoņu ielā 18 Vecrīgā.

Dzimis 1907. gada 20. oktobrī Rīgā. No 1923. līdz 1930. gadam mācījās Rīgas pilsētas amatnieku skolā un vakara tehnikumā, līdztekus strādāja Rīgas telefona tīkla kantorī, apgūstot telefona aparātu remontētāja un virpotāja specialitāti un tālsatiksmes krosa dežuranta pienākumus. 1928. gadā pēc Iekšlietu ministrijas pasūtījuma robežsargu vajadzībām viņa vadībā izgatavoja 200 trīslampu bateriju uztvērēju, bet 1929. gadā lielu daudzumu radioaparātu maiņkondensatoru AS "Ābrama Leibovica foto radio centrāle". 1930. gadā viņš Ā. Leibovica firmas darbnīcās K. Barona ielā konstruēja divlampu tīkla uztvērēju “Rīgafons”, gada laikā trīs cilvēki izgatavoja apmēram 1000 uztvērēju un deva uzņēmumam 100 000 latu peļņas. “Rīgafonam” sekoja “Eiropafons” un “Kosmafons”, bet 1932. gadā Apsītis nesaskaņu dēļ ar A. Leibovicu pārtrauca darbu radiouztvērēju ražošanā un strādāja Rīgas telefona tīkla tālsakaru krosā par dežurantu.

1933. gadā Aleksandrs Apsītis nodibināja radio ražošanas firmu "A. Apsītis un F. Žukovskis", izmantojot “Siemens” radiouztvērēju shēmas. Apmēram gada laikā A. Apsītis izstrādāja trīslampu uztvērēju “Toņmeistars” un darbnīcā Dārza ielā 16 izgatavoja daudzas uztvērēju detaļas, gada produkcija bija 2500-3000 uztvērēju. 1935. gadā izstrādāja tīkla uztvērēju T420, līdz 1940. gadam A. Apsīša rūpnīca izgatavoja 13 dažādu konstrukciju uztvērējus (TU-34, Toņmeistars, Koncertsupers u. c.). Rūpnīcā strādāja 70 darbinieki.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā rūpnīcu nacionalizēja un nosauca par “Radiotehniku”, A. Apsīti iecēla par tās direktoru. Latvijas vācu okupācijas laikā 1941. gadā to apvienoja ar bijušo A. Leibovica rūpnīcu, nosaucot par “Telefunken Gerätewerk Riga”, A. Apsīti iecēla par tehnisko vadītāju. 1944. gadā A. Apsītis novērsa rūpnīcas iekārtu evakuāciju, kastēs iepakojot dzelžus un akmeņus, bet tehniskās ierīces noslēpa pagrabtelpās, kas deva iespēju neilgā laikā rūpnīcu atjaunot.

1944. gada novembrī A. Apsīti atjaunoja rūpnīcas “Radiotehnika” direktora amatā, rūpnīca ražoja radiotranslācijas reproduktorus, izgatavoja pastiprinātājus un studiju iekārtas Rīgas radiofonam. 1945. gadā sāka radiouztvērēja T-689, 1947. gadā T-755 ražošanu. Vēlāk izstrādāja un ieviesa ražošanā bateriju uztvērēju B-912, kā arī aparatūru radiopārraižu translēšanai pa telefona vadiem. Uztvērēji “Rīga-6”, “Rīga-10” un “Festivāls” tika ražoti eksportam. Tomēr 1949. gadā Apsīti pazemināja amatā par galveno inženieri, bet 1952. gadā apcietināja "par brāķa ražošanu" un piesprieda 8 gadus ieslodzījuma cietumā. Pēc Staļina nāves 1953. gadā Apsīti atbrīvoja un viņš strādāja “Gorpromtorgā” par radio un televizoru remontstrādnieku, tad līdz 1956. gadam Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas institūtā, tad par galveno speciālistu jaunizveidotajā Latvijas PSR Zinātnes un tehnikas komitejā.

1958. gadā A. Apsītim piešķīra 2. grupas invalīda pensiju, viņš pārcēlās uz Raunu, kur audzēja retu sugu kokus, strādāja vietējā kolhozā un laboja elektrosūkņus. Miris 1988. gada 1. septembrī, apglabāts Raunas kapos.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]