Dzimis 1962. gadā Maskavā PSRS militārās izlūkošanas aģentūras (GRU) ģenerāļa Gelija (Hēlija) Dugina (1935–1998) un viņa sievas Gaļinas, dzimušas Onufrienko (1937–2000), ģimenē. Viņa tēvs pameta ģimeni, kad viņam bija trīs gadi. 1979. gadā Aleksandrs Dugins iesāka, bet nepabeidza studijas Maskavas Aviācijas institūtā. 1980. gadā viņš pievienojās nelegālai krievu ezotērisko nacistu grupai "Melnais SS ordenis" (Чёрный орден SS) un ar pseidonīmu "Hanss Zīverss" magnetofonā ierakstīja dziesmu albumu "Asiņainais apmelojums" (Кровавый навет). Tēva pazīšanās palīdzēja Duginam izkļūt no nepatikšanām ar varas iestādēm.
Perestroikas laikā 1988. gadā viņš pievienojās ultranacionālistu un antisemītu organizācijai "Atmiņa" (Национально-патриотический фронт «Память»). Pēc PSRS sabrukuma 1993. gadā viņš kopā ar Eduardu Ļimonovu nodibināja nacionālboļševiku partiju, kuru pameta 1998. gadā pēc strīdiem ar Ļimonovu. Aktīvi nodarbojās ar izdevējdarbību un 1997. gadā publicēja grāmatu "Ģeopolitikas pamati" (Основы геополитики).
2000. gadā Rostovā Dugins aizstāvēja doktora disertāciju filozofijā par tēmu "Zinātnes paradigmālo pamatu evolūcija" (Эволюция парадигмальных оснований науки). 2008. gadā Duginu ievēlēja par par Maskavas Valsts Universitātes profesoru. 2011. gadā viņš Dienvidu federālajā universitātē aizstāvēja socioloģijas zinātņu doktora disertāciju par tēmu "Sabiedrības sociālās struktūras transformācija iztēles socioloģijas kontekstā" (Трансформация социальной структуры общества в контексте социологии воображения).
Bija Krievijas Valsts Domes priekšsēdētāja Sergeja Nariškina padomnieks.
