Aleksandrs Gubens

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aleksandrs Gubens
AleksandrsGubens.jpg
Senators
Amatā
1920. gads — 1940. gads

Dzimšanas dati 1879. gada 13. martā
Kraukļu pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1952. gada 21. novembrī (73 gadu vecumā)
Pasava, Bavārija, Karogs: Vācija Vācija
Tautība latvietis
Profesija jurists
Augstskola Maskavas universitāte
Latvijas Senāts 1938. gada novembrī. Pirmajā rindā (no kreisās): senatori R. Alksnis, J. Balodis, Dr. K. Puriņš, Civillietu kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators O. Ozoliņš, Apvienotās sapulces un Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators A. Gubens, Administratīvā departamenta priekšsēdētājs senators J. Kalacs, virsprokurors F. Zilbers, senatori F. Konradi, K. Ducmanis. Otrajā rindā no kreisās: senators A. Rumpēters, prokurors E. Bite, senatori P. Stērste, J. Grots, M. Čakste, J. Skudre, P. Leitāns, J. Ankravs, T. Bergtāls, prokurors T. Ūdris

Aleksandrs Gubens (1879-1952) bija latviešu jurists, Senāta loceklis. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1879. gada 13. martā Kraukļu pagasta Nikolaja jeb Gubeņa skolā (tagad Cesvaines pagastā) tautskolotāja un skolas pārziņa Jāņa Gubeņa ģimenē.[1][2][3] Mācījās Rīgas klasiskajā ģimnāzijā. Studēja Maskavas universitātes Juridiskajā fakultātē. Strādāja par zvērināta advokāta palīgu, no 1911. gada bija zvērināts advokāts Pēterburgas Tiesu palātas apgabalā.

Pēc Pirmā pasaules kara 1918. gadā atgriezās Latvijā, bija Tiesu palātas Krimināldepartamenta tiesnesis. 1920. gadā iecelts par senatoru Senāta Kriminālās kasācijas departamentā. No 1931. gada bija departamenta priekšsēdētājs, no 1934. gada līdz Senāta likvidēšanai 1940. gada novembrī Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētājs. Piedalījās 1933. gada Sodu likuma un Tiesu iekārtas likuma izstrādāšanā. Rīgas Latviešu biedrības valdes loceklis, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvaldes loceklis.

Otra pasaules kara beigās 1944. gadā devās trimdā uz Vāciju, kur miris 1952. gada 21. novembrī Pasavā.[4]

Māsa - Marija Gubene (1872-1947), pirmā sieviete ērģelniece un pirmā Latvijas Valsts Konservatorijas profesore.[5]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Gunāra Ivāna atmiņas
  2. Senatora Aleksandra Gubeņa dzimšanas diena Pēdējā Brīdī. - 1931. - 14.marts
  3. Darbam un tiesībām veltīts mūžs. - Latviešu Ziņas:Latvian News. - 1949. - 12.marts
  4. nekropole.info
  5. Marija Gubene