Aleksandrs I Karadžordževičs

Vikipēdijas lapa
Aleksandrs I
Александар I
Dienvidslāvijas karalis
Amatā
1921. gada 16. augusts — 1934. gada 9. oktobris
Priekštecis Pēteris I
Pēctecis Pēteris II

Dzimšanas dati 1888. gada 16. decembrī
Cetiņe, Melnkalnes kņaziste
(Karogs: Melnkalne Melnkalne)
Miršanas dati 1934. gada 9. oktobrī (45 gadu vecumā)
Marseļa, Karogs: Francija Francija
Apglabāts Oplenacas baznīca, Topola, Karogs: Serbija Serbija
Dinastija Karadžordževiču dinastija
Tēvs Pēteris I
Māte Melnkalnes Zorka
Dzīvesbiedrs(-e) Rumānijas Marija
Bērni 3 dēli, to skaitā Pēteris II
Reliģija pareizticība
Paraksts

Aleksandrs I (serbu: Александар I Карађорђевић); dzimis 1888. gada 16. decembrī, miris 1934. gada 9. oktobrī) bija Dienvidslāvijas Karalistes (līdz 1929. gadam - Serbu, Horvātu un Slovēņu Karaliste) karalis no 1921. gada līdz savai nāvei atentātā Marseļā 1934. gadā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1888. gadā Melnkalnē, kur viņa tēvs Pēteris I atradās trimdā, jo Serbijā valdīja Karadžordževiču sāncenši — Obrenoviču dzimta. Mācījās Ženēvā un Sanktpēterburgā. Kad 1903. gadā asiņainā pučā tika nogalināts Serbijas karalis Aleksandrs I Obrenovičs, Aleksandrs Karadžordževičs atgriezās Serbijā. 1909. gadā Aleksandra vecākais brālis Džordže Karadžordževičs atteicās no troņa tiesībām. 1914. gadā Aleksandrs kļuva par Serbijas reģentu.

Viņš bija viens no serbu armijas komandieriem Pirmā un Otrā Balkānu kara laikā. Pirmā pasaules kara laikā Aleksandrs I formāli bija armijas virspavēlnieks, tomēr reāli armiju komandēja ģenerālštāba vadība.

1921. gadā pēc tēva nāves Aleksandrs I kļuva par Serbu, Horvātu un Slovēņu Karalistes karali. Pēc horvātu līdera Stjepana Radiča noslepkavošanas parlamenta ēkā 1928. gadā, 1929. gadā Aleksandrs I atcēla valsts konstitūciju, sagrāba varu un valsti pārdēvēja par Dienvidslāviju. 1931. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija, nodibinot unitāru valsti.

1934. gada 9. oktobrī Aleksandru I nogalināja atentātā Marseļā kopā ar Francijas ārlietu ministru Bartū. Atentātu veica IMRO kaujinieks Vlado Černozemskis ar ustašu atbalstu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]