Aleksandrs Koliņko

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aleksandrs Koliņko Football pictogram.svg
Aleksandrs Koliņko.jpg
Personas dati
Dzimis1975. gada 18. jūnijā (47 gadi)
Dzimšanas vietaValsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Augums190 cm
Sporta veidsfutbols
Pozīcijavārtsargs
Kluba informācija
KlubsValsts karogs: Latvija Super Nova (galvenais treneris)
Profesionālie klubi
SezonasKlubsSp(v)
1994Valsts karogs: Latvija Interskonto22(0)
1995Valsts karogs: Latvija Skonto/Metāls25(0)
1996—2000Valsts karogs: Latvija Skonto FC61(0)
2000—2003Valsts karogs: Anglija Crystal Palace65(0)
2003—2004Valsts karogs: Krievija FK Rostov27(0)
2005—2007Valsts karogs: Krievija FK Rubin69(0)
2009Valsts karogs: Latvija JFK Olimps/RFS6(0)
2009Valsts karogs: Rumānija FC Dinamo Bukareste0(0)
2009—2010Valsts karogs: Latvija FK Ventspils15(0)
2010Valsts karogs: Krievija Spartak8(0)
2011—2015Valsts karogs: Krievija Baltika97(0)
2015Valsts karogs: Latvija Spartaks1(0)
Nacionālā izlase
1997—2015Flag of Latvija Latvija94(0)
Vadītās komandas
2015Valsts karogs: Latvija Spartaks
2016—2017Valsts karogs: Latvija Spartaks (asistents)
2017Valsts karogs: Baltkrievija Šahtjor (vārtsargu treneris)
2018—2019Valsts karogs: Latvija RFS (vārtsargu treneris)
2018—2020Flag of Latvija Latvija (vārtsargu treneris)
2022—Valsts karogs: Latvija Super Nova
Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Aleksandrs Koliņko (dzimis 1975. gada 18. jūnijā, Rīgā) ir Latvijas futbola treneris un bijušais futbolists, vārtsargs. Aizvadījis 94 spēles Latvijas futbola izlasē, piedalījies 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā. Karjeras laikā pārstāvējis dažādus Latvijas klubus, spēlējis arī Krievijā, kā arī Anglijas klubā Crystal Palace. 2022. gada jūnijā kļuva par SK Super Nova galveno treneri.

Futbolista karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koliņko karjeru sāka 1994. gadā, kad spēlēja Skonto FC fārmklubā Interskonto, kas 1995. gadā kļuva par Skonto-Metāls. Pēc 2 sezonām dublieru komandā 1996. gadā Koliņko nokļuva Skonto FC sastāvā. Latvijas izlasē viņš debitēja 22 gadu vecumā 1997. gada 9. jūlijā spēlē pret Igaunijas izlasi. 1997. gadā Koliņko Skonto sastāvā UEFA Čempionu līgas kvalifikācijas spēlē aizvadīja spēli pret FC Barcelona, taču par kluba un arī Latvijas izlases pamatvārtsargu kļuva vienīgi 1999. gadā, kad no izlases un no Skonto FC aizgāja līdzšinējais pamatvārtsargs Oļegs Karavajevs. Kopš tā laika Koliņko gandrīz desmit gadus bija izlases pamatvārtsargs.

2000. gada beigās kopā ar komandas biedru klubā un izlasē Andreju Rubinu Koliņko nonāca savā pirmajā ārzemju klubā Anglijas 1. līgas komandā Crystal Palace, kurā ļoti veiksmīgas spēles mijās ar neveiksmīgām. 2003. gadā Koliņko pameta Angliju, savu karjeru turpinot Krievijā, kur kļuva par FK Rostov pamatvārtsargu, 2005. gada sezonas sākumā Koliņko pārgāja uz citu Krievijas Premjerlīgas klubu Kazaņas "Rubin". Tobrīd Koliņko bija neapšaubāms Latvijas izlases vārtsargs Nr.1, kā arī viens no labākajiem vārtsargiem Krievijas Premjerlīgā. 2006. gadā Koliņko tika atzīts par Latvijas gada labāko futbolistu.

Kopš 2008. gada Koliņko bija bez kluba, un to viņam neizdevās atrast arī 2009. gada pavasarī. Tāpēc viņš bez līguma pievienojās Olimps/RFS.[1] 2009. gada maijā viņš pievienojās Bukarestes "Dinamo".[2] Tomēr šajā klubā viņš nenospēlēja nevienu oficiālo spēli un līgums netika pagarināts. Augustā viņš pievienojās FK Ventspils.[3]

Pēc gada, ko Koliņko pavadīja Ventspilī, 2010. gada augustā viņš atgriezās Krievijas Premjerlīgā, kad noslēdza līgumu līdz gada beigām ar Naļčikas "Spartak".[4] 2011. gada februārī Koliņko pievienojās Krievijas 1. līgas klubam Kaļiņingradas "Baltika", noslēdzot līgumu uz pusotru sezonu.[5] 2014. gadā Koliņko otro reizi karjerā tika atzīts par Latvijas gada labāko futbolistu.[6]

2015. gada vasarā Aleksandrs pameta finansiālo problēmu mocīto Kaļiņingradas "Baltika" un pievienojās Latvijas klubam FK Spartaks Jūrmala.[7] Tomēr drīz pēc tam noslēdza futbolista karjeru un sāka strādāt par treneri.

Latvijas izlasē kopumā aizvadījis 94 spēles. 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā bija izlases pamatvārtsargs un nospēlēja visas trīs grupu turnīra spēles. Pēdējo spēli izlasē aizvadīja 2015. gada 31. martā pret Ukrainu.[8]

Trenera karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gadā kļuva par galveno treneri Jūrmalas "Spartaks", kad amatu atstāja ukraiņu speciālists Romāns Piļipčuks. Nākamajā sezonā turpināja darbu klubā kā trenera asistents. 2017. gada jūlijā kļuva par vārtsargu treneri Baltkrievijas klubā Saļihorskas "Šahtjor". 2018. gada sākumā atgriezās Latvijā un divas sezonas strādāja par vārtsargu treneri Virslīgas klubā RFS. No 2018. līdz 2020. gadam bija vārtsargu treneris arī Latvijas izlasē, kad to vadīja Miksu Pātelainens un Slaviša Stojanovičs.

2022. gada jūnijā tika apstiprināts par Virslīgas kluba SK Super Nova galveno treneri.[9]

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Koliņko līdz vasarai spēlēs "Olimpā"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 10. martā. Skatīts: 2009. gada 8. martā.
  2. Koliņko līdz sezonas beigām spēlēs Bukarestes "Dinamo"
  3. «Koliņko oficiāli pievienojies "Ventspilij"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 30. augustā. Skatīts: 2009. gada 27. augustā.
  4. Agris Suveizda. «Koliņko paraksta līgumu ar Naļčikas "Spartak"». sportacentrs.com, 27.08.2010.. Skatīts: 27.08.2010..
  5. Nauris Mackevičs. «Koliņko spēlēs Krievijas 1. līgā». sportacentrs.com, 19.02.2011.. Skatīts: 04.03.2011..
  6. «Par Latvijas labāko futbolistu nosaukts pieredzējušais Koliņko». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 6. decembrī.
  7. «Aleksandrs Koliņko pievienojies Jūrmalas "Spartaks" komandai». lff.lv. 2015. gada 26. jūnijā. Skatīts: 2022. gada 5. jūlijā.
  8. «Aleksandrs Koliņko». lff.lv. Skatīts: 2022. gada 5. jūlijā.
  9. «Par virslīgas debitantes "Super Nova" galveno treneri kļūst Koliņko». leta.lv. 2022. gada 29. jūnijā. Skatīts: 2022. gada 5. jūlijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi
Priekštecis:
Igors Stepanovs
Andris Vaņins
Latvijas gada labākais futbolists
2006
2014
Pēctecis:
Vitālijs Astafjevs
Andris Vaņins