Pāriet uz saturu

Aleksandrs Medveds

Vikipēdijas lapa
Aleksandrs Medveds
Аляксандр Мядзведзь
1972. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā
Personas dati
Dzimis 1937. gada 16. septembrī
Valsts karogs: Padomju Savienība Bila Cerkva, Kijivas apgabals, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Miris 2024. gada 2. septembrī (86 gadu vecumā)
Valsts karogs: Baltkrievija Minska, Baltkrievija
Augums 190 cm
Svars 120 kg
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Padomju Savienība PSRS
Sporta veids Cīņas sports
Disciplīna Brīvā cīņa
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 3 (1964, 1968, 1972)
Medaļas 3 (3 zelta)
Pasaules čempionāta informācija
Dalības reizes 9
Medaļas 9 (7 zelta, 1 sudraba, 1 bronzas)
 
Medaļas
Pārstāvot: Karogs: Padomju Savienība PSRS
Olimpiskās spēles
ZeltsTokija 1964līdz 97 kg
ZeltsMehiko 1968virs 97 kg
ZeltsMinhene 1972virs 100 kg
Pasaules čempionāti
BronzaJokohama 1961virs 87 kg
ZeltsTolīdo 1962līdz 97 kg
ZeltsSofija 1963līdz 97 kg
SudrabsMančestra 1965līdz 97 kg
ZeltsTolīdo 1966līdz 97 kg
ZeltsDeli 1967virs 97 kg
ZeltsMara del Plata 1969virs 100 kg
ZeltsEdmontona 1970virs 100 kg
ZeltsSofija 1971virs 100 kg
Eiropas čempionāti
ZeltsKarlsrūe 1966virs 97 kg
ZeltsSkopje 1968virs 97 kg
ZeltsKatovice 1972virs 100 kg

Aleksandrs Medveds (baltkrievu: Аляксандр Васілевіч Мядзведзь; dzimis 1937. gada 16. septembrī, miris 2024. gada 2. septembrī) bija padomju brīvā stila cīkstonis, trīskārtējs olimpisko spēļu čempions, septiņkārtējs Pasaules un trīskārtējs Eiropas čempions.[1]

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Dzimis 1937. gadā Ukrainā mežsarga ģimenē.[2][3] Ar cīņas sportu Medveds iepazinās militārā dienesta laikā Baltkrievijā. 1959. gadā pēc demobilizācijas Aleksandrs Medveds sāka mācīties Baltkrievijas Valsts Fiziskās kultūras institūta augstākajā treneru skolā un 1961. gadā to sekmīgi absolvēja, pēc tam studēja pašā institūtā. 1961. gada pavasarī cīkstonis uzvarēja PSRS cīņas čempionātā un devās uz pasaules čempionātu Japānā. Pēc veiksmīgas debijas šajā pasaules čempionātā Aleksandrs Medveds uzsāka izcilu uzvaru sēriju. Viņš trīs reizes kļuva par olimpisko čempionu brīvajā cīņā, septiņas reizes par pasaules čempionu, četras reizes par Eiropas čempionu, deviņas reizes par PSRS čempionu.

Laikā no 1967. līdz 1972. gadam Medveda galvenais sāncensis bija ar bulgāru cīkstonis Osmans Duraļijevs. Viņi astoņas reizes tikās prestižu starptautisko sacensību finālos, un visos Medveds uzvarēja.[1] 1971. gada pasaules čempionātā Sofijā viņš bija tuvu zaudējumam, kad bulgārs atradās vadībā ar 4:3 un līdz mača beigām bija atlikušas tikai 43 sekundes. Tomēr Medveds izlīdzināja rezultātu un ieguva titulu sava mazākā ķermeņa svara dēļ.[4]

Pēc sportista karjeras beigam 1972. gadā Medveds dzīvoja Baltkrievijā[3] un strādāja par valsts izlases treneri, lasīja lekcijas Baltkrievijas Valsts Informātikas un radioelektronikas universitātē. Pēc Padomju Savienības sabrukuma viņu iecēla par Baltkrievijas Olimpiskās komitejas un Baltkrievijas Cīņas federācijas viceprezidentu.

Apbalvojumi un pagodinājumi

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]