Aleksandrs Medveds

Aleksandrs Medveds
Аляксандр Мядзведзь

1972. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā
Personas dati
Dzimis	1937. gada 16. septembrī Bila Cerkva, Kijivas apgabals, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Ukraina)
Miris	2024. gada 2. septembrī (86 gadu vecumā) Minska, Baltkrievija
Augums	190 cm
Svars	120 kg
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts	PSRS
Sporta veids	Cīņas sports
Disciplīna	Brīvā cīņa
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes	3 (1964, 1968, 1972)
Medaļas	3 (3 zelta)
Pasaules čempionāta informācija
Dalības reizes	9
Medaļas	9 (7 zelta, 1 sudraba, 1 bronzas)
Medaļas Pārstāvot: PSRS Olimpiskās spēles Zelts Tokija 1964 līdz 97 kg Zelts Mehiko 1968 virs 97 kg Zelts Minhene 1972 virs 100 kg Pasaules čempionāti Bronza Jokohama 1961 virs 87 kg Zelts Tolīdo 1962 līdz 97 kg Zelts Sofija 1963 līdz 97 kg Sudrabs Mančestra 1965 līdz 97 kg Zelts Tolīdo 1966 līdz 97 kg Zelts Deli 1967 virs 97 kg Zelts Mara del Plata 1969 virs 100 kg Zelts Edmontona 1970 virs 100 kg Zelts Sofija 1971 virs 100 kg Eiropas čempionāti Zelts Karlsrūe 1966 virs 97 kg Zelts Skopje 1968 virs 97 kg Zelts Katovice 1972 virs 100 kg

Aleksandrs Medveds (baltkrievu: Аляксандр Васілевіч Мядзведзь; dzimis 1937. gada 16. septembrī, miris 2024. gada 2. septembrī) bija padomju brīvā stila cīkstonis, trīskārtējs olimpisko spēļu čempions, septiņkārtējs Pasaules un trīskārtējs Eiropas čempions.

Dzīvesgājums

Dzimis 1937. gadā Ukrainā mežsarga ģimenē. Ar cīņas sportu Medveds iepazinās militārā dienesta laikā Baltkrievijā. 1959. gadā pēc demobilizācijas Aleksandrs Medveds sāka mācīties Baltkrievijas Valsts Fiziskās kultūras institūta augstākajā treneru skolā un 1961. gadā to sekmīgi absolvēja, pēc tam studēja pašā institūtā. 1961. gada pavasarī cīkstonis uzvarēja PSRS cīņas čempionātā un devās uz pasaules čempionātu Japānā. Pēc veiksmīgas debijas šajā pasaules čempionātā Aleksandrs Medveds uzsāka izcilu uzvaru sēriju. Viņš trīs reizes kļuva par olimpisko čempionu brīvajā cīņā, septiņas reizes par pasaules čempionu, četras reizes par Eiropas čempionu, deviņas reizes par PSRS čempionu.

Laikā no 1967. līdz 1972. gadam Medveda galvenais sāncensis bija ar bulgāru cīkstonis Osmans Duraļijevs. Viņi astoņas reizes tikās prestižu starptautisko sacensību finālos, un visos Medveds uzvarēja. 1971. gada pasaules čempionātā Sofijā viņš bija tuvu zaudējumam, kad bulgārs atradās vadībā ar 4:3 un līdz mača beigām bija atlikušas tikai 43 sekundes. Tomēr Medveds izlīdzināja rezultātu un ieguva titulu sava mazākā ķermeņa svara dēļ.

Pēc sportista karjeras beigam 1972. gadā Medveds dzīvoja Baltkrievijā un strādāja par valsts izlases treneri, lasīja lekcijas Baltkrievijas Valsts Informātikas un radioelektronikas universitātē. Pēc Padomju Savienības sabrukuma viņu iecēla par Baltkrievijas Olimpiskās komitejas un Baltkrievijas Cīņas federācijas viceprezidentu.

Apbalvojumi un pagodinājumi

• Goda ordenis (2017)
• Ļeņina ordenis (1972)
• Darba Sarkanā Karoga ordenis (1965)
• Divi ordeņi "Goda zīme" (1969; 1985)
• Sudraba Olimpiskais ordenis (1984)
• UNESCO balva "Par cildenumu sportā" (1984)
• PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars (1963)
• Baltkrievijas PSR Nopelniem bagātais treneris (1979)
• PSRS Nopelniem bagātais treneris (1984)
• Minskas (1972), Mahačkalas un Hasavjurtas Goda pilsonis
• 1980. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā tiesnešu vārdā nodeva Olimpisko zvērestu.
• Baltkrievijas karognesējs 2004. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.
• 2012. gadā Minskā atklāja viņa vārdā nosaukto cīņas sporta pili.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksandrs Medveds.

• Olympedia profils (angliski)
• Munzüger Sport profils (vāciski)
• FILA profils (angliski)