Aleksandrs Medveds
 1972. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Personas dati | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Dzimis | 1937. gada 16. septembrī Bila Cerkva, Kijevas apgabals, Ukrainas PSR, PSRS (tagad  Ukraina)
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Miris | 2024. gada 2. septembrī (86 gadu vecumā) Minska, Baltkrievija
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Augums | 190 cm | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Svars | 120 kg | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Profesionālā informācija | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Pārstāvētā valsts | PSRS
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Sporta veids | Cīņas sports | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Disciplīna | Brīvā cīņa | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Olimpisko spēļu informācija | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Dalības reizes | 3 (1964, 1968, 1972) | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Medaļas | 3 (3 zelta) | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Pasaules čempionāta informācija | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Dalības reizes | 9 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Medaļas | 9 (7 zelta, 1 sudraba, 1 bronzas) | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Aleksandrs Medveds (baltkrievu: Аляксандр Васілевіч Мядзведзь; dzimis 1937. gada 16. septembrī, miris 2024. gada 2. septembrī) bija padomju brīvā stila cīkstonis, trīskārtējs olimpisko spēļu čempions, septiņkārtējs Pasaules un trīskārtējs Eiropas čempions.[1]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1937. gadā Ukrainā mežsarga ģimenē.[2][3] Ar cīņas sportu Medveds iepazinās militārā dienesta laikā Baltkrievijā. 1959. gadā pēc demobilizācijas Aleksandrs Medveds sāka mācīties Baltkrievijas Valsts Fiziskās kultūras institūta augstākajā treneru skolā un 1961. gadā to sekmīgi absolvēja, pēc tam studēja pašā institūtā. 1961. gada pavasarī cīkstonis uzvarēja PSRS cīņas čempionātā un devās uz pasaules čempionātu Japānā. Pēc veiksmīgas debijas šajā pasaules čempionātā Aleksandrs Medveds uzsāka izcilu uzvaru sēriju. Viņš trīs reizes kļuva par olimpisko čempionu brīvajā cīņā, septiņas reizes par pasaules čempionu, četras reizes par Eiropas čempionu, deviņas reizes par PSRS čempionu.
Laikā no 1967. līdz 1972. gadam Medveda galvenais sāncensis bija ar bulgāru cīkstonis Osmans Duraļijevs. Viņi astoņas reizes tikās prestižu starptautisko sacensību finālos, un visos Medveds uzvarēja.[1] 1971. gada pasaules čempionātā Sofijā viņš bija tuvu zaudējumam, kad bulgārs atradās vadībā ar 4:3 un līdz mača beigām bija atlikušas tikai 43 sekundes. Tomēr Medveds izlīdzināja rezultātu un ieguva titulu sava mazākā ķermeņa svara dēļ.[4]
Pēc sportista karjeras beigam 1972. gadā Medveds dzīvoja Baltkrievijā[3] un strādāja par valsts izlases treneri, lasīja lekcijas Baltkrievijas Valsts Informātikas un radioelektronikas universitātē. Pēc Padomju Savienības sabrukuma viņu iecēla par Baltkrievijas Olimpiskās komitejas un Baltkrievijas Cīņas federācijas viceprezidentu.
Apbalvojumi un pagodinājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Goda ordenis (2017)[5]
- Ļeņina ordenis (1972)
- Darba Sarkanā Karoga ordenis (1965)
- Divi ordeņi "Goda zīme" (1969; 1985)
- Sudraba Olimpiskais ordenis (1984)
- UNESCO balva "Par cildenumu sportā" (1984)
- PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars (1963)
- Baltkrievijas PSR Nopelniem bagātais treneris (1979)
- PSRS Nopelniem bagātais treneris (1984)
- Minskas (1972), Mahačkalas un Hasavjurtas Goda pilsonis
- 1980. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā tiesnešu vārdā nodeva Olimpisko zvērestu.
- Baltkrievijas karognesējs 2004. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.
- 2012. gadā Minskā atklāja viņa vārdā nosaukto cīņas sporta pili.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Медведь Александр Васильевич» (krievu). wrestling.by. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-10-26. Skatīts: 2020-10-22.
- ↑ «Александр Медведь отмечает юбилей» (krievu). БЕЛТА. 2017. gada 16. septembris. Skatīts: 2020-10-22.
- ↑ 3,0 3,1 «Наши и Медведь. Лучший борец в истории спорта о карьере и жизни» (krievu). Аргументы и Факты. 2015. gada 24. septembris. Skatīts: 2020-10-22.
- ↑ Сребърния Осман остана 10 пъти втори (bulgāriski)
- ↑ Указ Президента Республики Беларусь от 18 декабря 2017 г. № 451 «Аб узнагароджанні»
- ↑ Дворец борьбы имени А.В.Медведя (krieviski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksandrs Medveds.
- Olympedia profils (angliski)
- Munzüger Sport profils (vāciski)
- FILA profils (angliski)
|
- 1937. gadā dzimušie
- 2024. gadā mirušie
- PSRS cīkstoņi
- Baltkrievijas cīkstoņi
- 1964. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki
- 1968. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki
- 1972. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki
- Ar Ļeņina ordeni apbalvotie
- Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie
- Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie
- Ar Olimpisko ordeni apbalvotie
- PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari
- PSRS Nopelniem bagātie treneri
- Pasaules čempioni brīvajā cīņā
- Olimpiskie zelta medaļnieki cīņas sportā
- Padomju Savienības olimpiskie zelta medaļnieki