Aleksandrs Vasiļjevs (modes vēsturnieks)
| ||||||||||||||||||||
3%D0%B1.png)
Aleksandrs Vasiļjevs (krievu: Александр Васильев; dzimis 1958. gada 8. decembrī Maskavā) ir krievu modes vēsturnieks un kolekcionārs, scenogrāfs, mākslas pētnieks un grāmatu autors.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aleksandrs Vasiļjevs dzimis pazīstamu teātra mākslinieku ģimenē.[1] Viņa tēvs Aleksandrs Vasiļjevs (11.01.1911—10.11.1990) bija teātra mākslinieks, Krievijas Federācijas tautas mākslinieks, dekorators, māte Tatjana Guļeviča (1924—2003) — aktrise un skatuves runas profesore.
Absolvējis МHАТ skolu-studiju (augstākā mācību iestāde, ko dibinājis ievērojamais teātra režisors Vladimirs Ņemirovičs-Dančenko). Pēc diploma saņemšanas viņš kādu laiku strādāja par kostīmu dizaineru Maskavas Mazās Bronnajas teātrī (Tеатре на Малой Бронной).
Dzīve Francijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1982. gadā apprecējās ar francūzieti un pārcēlās uz Parīzi. Sākumā Parīzē viņš dzīvoja visai trūcīgos apstākļos. Viņš pelnīja naudu, dziedot krievu dziesmas kopā ar ielu muzikantiem. Vēlāk absolvēja Luvras skolu un kļuva par interjera dizaineru. Veltīja daudz laika, apgūstot zināšanas par modi. Sāka strādāt Francijas teātros par scenogrāfu.
1994. gadā Vasiļjevs sagatavoja savu lekciju kursu par modi, kas tika tulkots vairākās valodās. Kā vieslektors lasa lekcijas par modes vēstures un skatuves dizaina tēmām četrās valodās dažādās pasaules koledžās un universitātēs, vada meistarklases un kursus Krievijas universitātēs un koledžās.
Vasiļjevs veidojis vairāk nekā 100 dekorācijas 25 pasaules valstu vadošo teātru baletiem un operām, kā arī daudziem pazīstamiem teātru uzvedumiem un filmām. Ar viņu ir sadarbojušies teātri Théâtre du Rond-Point, Le Lucernaire un Cartoucherie, Bastīlijas operas studija Parīzē, Aviņonas festivāls, Ballet du Nord, Jaunais Francijas balets, Versaļas Karaliskā opera, Nacionālais teātris Londonā, Skotijas balets Glāzgovā, Latvijas Nacionālā opera un balets, Flandrijas Karaliskais balets, Oija Masako balets Osakā, Asami Maki balets Tokijā, Nevadas balets, Santjago Operas un baleta teātris, kā arī daudzi citi.
Atgriešanās Krievijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
21. gadsimta sākumā Vasiļjevs atgriezās Krievijā un kļuva par televīzijas raidījumu vadītāju kanālā "Kultūra", vadot autora programmu "Vēja brīze". Viņš tika uzaicināts par pasniedzēju Maskavas Valsts universitātē. Viņš organizēja ekskursijas studentiem, lai iepazītos ar Eiropas kultūru Austrijā, Spānijā, Itālijā, Anglijā un Francijā.
Kopš 2000. gada Vasiļjeva vadībā Samārā notiek modes festivāls “Aleksandra Vasiļjeva Volgas sezonas”. 2003. gada oktobrī Maskavā tika atklāta dizaina studija “Aleksandra Vasiļjeva interjeri”, .kas savā darbā apvienoja unikālas krievu kultūras tradīcijas ar franču modes stilu. Vēlāk Vasiļjevs izveidoja Modes akadēmiju Televīzijas un Radio institūtā Ostankino.
Kolekcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vairāk nekā 30 gadus Aleksandrs Vasiljevs veidoja vēsturisku tērpu un aksesuāru kolekciju, kas tiek uzskatīta par vienu no lielākajām privātajām modes kolekcijām pasaulē. Tajā ietilpst apmēram 55 tūkstoši eksponātu no 18. gadsimta līdz mūsdienām. Lielākā daļa no tiem glabājas Lietuvā, kur atrodas Aleksandra Vasiļjeva dzimtās mājas[nepieciešama atsauce] un izveidots Aleksandra Vasiļjeva fonds. Tajā strādā 25 darbinieki, neskaitot brīvprātīgos palīgus. Divpadsmit no viņiem ir restauratori. Štatā ir arī speciālists, kurš nodarbojas tikai ar traipu iztīrīšanu.[2] Vasiljevs iegādājas tērpus savai kolekcijai vintāžas apģērbu izsolēs, kā arī lietoto apģērbu veikalos.
Izstādes Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2011. gada 30. maijā Vasiļjevs pasniedza Latvijas Nacionālajai operai divas "Aleksandra Vasiļjeva lilijas". Starptautiska projekta ietveros viņš sācis veidot pasaules stilīgāko interjeru krājumu, piemērojot paša izstrādāto klasifikāciju. Trīs lilijas — stila etalons, unikālais objekts, kurā savienojas grezns interjers, harmoniska gaisotne un spilgta vēsture; divas lilijas — augstais stils, lieliska iestāde, kuras interjers un gaisotne ir īsts mākslas darbs; viena lilija — stila harmonija, cienījama iestāde, ievērojama ar interjeru un gaisotni, kuru mākslinieks iesaka.[3]
- 2009 — "Viktorijas laikmeta mode" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Izstādes ģenerālsponsors ABLV bank.[4].
- 2013 — "No kara uz mieru. 1940.—1950. gadu mode" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.[5]
- 2014 — "XX gadsimta 60. gadu mode" Daugavpils Rotko centrā.[6]
- 2015 — "Jūgendstila mode (1896—1915)" Jūgendstila modes vēstures kolekcija Liepājas muzejā.[7]
- 2016 — "Pieradinātā daba" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, sadarbībā ar «ABLV Bank» un Aleksandra Vasiļjeva fondu. Ekspozīcija tika veltīta mūžīgai dabas un modes simbiozei no 18. gadsimta līdz mūsdienām.[8]
- 2016 — "Kūrorts. Mode. Liepāja" Liepājas muzejā.[9]
- 2016 — "Viktorijas laikmeta modes šarms" Daugavpils Rotko centrā.[10]
- 2017 — "19. gadsimta mode" Cēsu Vēstures un Mākslas muzejā.[11]
- 2017 — "Bērnu pasaule", 18.—20. gadsimts. Izstāde no Aleksandra Vasiļjeva un Latvijas muzeju kolekcijām Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.[12] Izstādes ģenerālsponsors ABLV bank.
- 2018 — "Art Deco stils. Starpkaru perioda mode. 1918—1939" Liepājas muzejā.
Modes muzejs Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2016. gadā Rīgā, Grēcinieku ielā 24. atklāts Modes muzejs, kurā izstādīti tērpi no Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas. Muzejā atrodamas gan ļoti greznas vakarkleitas, gan dāmu ikdienas tērpi. Aleksandrs Vasiļjevs uzskata, ka Rīga starpkaru periodā piedzīvoja īpašu uzplaukumu, kas arī tika atspoguļots kleitu un aksesuāru kolekcijās no pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem.[13] Muzejā ir gan pastāvīgā ekspozīcija, gan arī maiņas kolekcijas, kas tiek atjaunotas divreiz gadā.
Muzeja mecenāte un direktore ir Natālija Muzičkina (Krievija).[14] Šis bija pirmais ārvalstu investora veidotais muzejs Latvijā, veidots ņemot vērā, ka Rīga un Latvija ir vieta ar augstu kultūras patēriņu, noturīgām muzeju apmeklēšanas tradīcijām, ar ievērojamu tūristu apgrozījumu un interesi par kultūru, tostarp modi.[14]
Darbība medijos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aleksandrs Vasiļjevs strādājis kā žurnālu Vogue un Harper’s Bazzar krievu valodas izdevumu speciālais korespondents Parīzē. No 2002. gada viņš piedalījies televīzijas raidījumu veidošanā kā to autors un vadītājs. Kopš 2009. gada Vasiļjevs vada populāru Krievijas televīzijas šovu "Modes spriedums".
Grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aleksandrs Vasiļjevs ir vairāku grāmatu autors. 2011. gadā Latvijā iznāca Aleksandra Vasiļjeva grāmata latviešu valodā, veidota jautājumu un atbilžu veidā, aptverot ļoti plašu tēmu loku.[15]
- Aleksandrs Vasiļjevs ""Es esmu modē...". 100 atbildes uz jautājumiem par modi un sevi". Rīga, apgāds Jumava, 2011.
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Par krievu mākslas propagandu Aleksandrs Vasiļjevs apbalvots ar Sergeja Djagiļeva medaļu (Parīze), Vaclava Ņižinska medaļu (Varšava), ordeni “Mecenāts” un Krievijas Mākslas akadēmijas Zelta medaļu.
Vasiļjevs ir divkārtējs Turcijas TOBAV prēmijas laureāts.
2010. gadā The World Fashion Awards ir prēmējis Aleksandru Vasiļjevu kā “2010. gada modes leģendu” par nopelniem modes vēstures jomā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Aleksandrs Vasiļjevs». Modes Muzejs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-04-13. Skatīts: 2019-04-13.
- ↑ Sputnik. «Aleksandrs Vasiļjevs: sieviete ar formām nekad nekļūs par stila elku». sputniknewslv.com (latviešu), 17.07.2016. Skatīts: 2019-04-13.
- ↑ «“Aleksandra Vasiļjeva Lilijas” Latvijas Nacionālajai operai». Latvijas Nacionālā opera un balets. 24.05.2011.
- ↑ Ilmārs Jargans. «Aleksandrs Vasiļjevs un karalienes Viktorijas laikmets Rīgā». ABLV, 14.08.2009. Skatīts: 13.04.2019.
- ↑ «Sarunas muzejā. Izstāde No kara uz mieru. 1940.–1950. gadu mode». www.diena.lv. 3.09.2013. Skatīts: 2019-04-13.
- ↑ Gaļina Ivanova. «Aleksandrs Vasiļjevs: „Daugavpils saņēma modes poti. Tas ir sāpīgi” ~ D-fakti.lv». www.d-fakti.lv, 30.09.2014. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-04-13. Skatīts: 2019-04-13.
- ↑ Ilze Kļepikova. «Skaistā laikmeta garderobe». liepajniekiem.lv, 17.06.2015. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-04-13. Skatīts: 2019-04-13.
- ↑ ziņu aģentūra LETA. «Modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs uz Rīgu ved jaunu izstādi». Apollo.lv (latviešu), 2016-07-08. Skatīts: 2019-04-13.
- ↑ «Muzejā atklāj kūrorta modes vēsturei veltītu izstādi "Kūrorts. Mode. Liepāja"». liepajniekiem.lv. 13.05.2016. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-04-13. Skatīts: 2019-04-13.
- ↑ «Aleksandra Vasiļjeva kolekcija VIKTORIJAS LAIKMETA MODES ŠARMS». Daugavpils Mark Rothko Art Center (latviešu). Skatīts: 2019-04-13.
- ↑ «Atklāta Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekcijas izstāde “19.gadsimta mode”». Atklāta Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekcijas izstāde “19.gadsimta mode”. Skatīts: 2019-04-13.
- ↑ Irēna Bužinska. «Bērnu pasaule. 18.–20. gadsimts. Izstāde no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva un Latvijas muzeju kolekcijām». www.km.gov.lv (latviešu). Kultūras ministrija, 28.07.2017. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-04-13. Skatīts: 2019-04-13.
- ↑ Skirmante Baļčute. «Modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs: Rīga vienmēr bijusi ļoti eleganta pilsēta». skaties.lv, 20.10.2016. Skatīts: 2019-04-13.
- ↑ 14,0 14,1 Agnese Neija. «Modes muzejs». www.creativemuseum.lv (latviešu), 30.01.2017. Skatīts: 2019-04-13.
- ↑ Jumava Apgāds. «Aleksandrs Vasiļjevs 'Es esmu modē'». delfi.lv (latviešu), 2011-07-01. Skatīts: 2019-04-13.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Aleksandra Vasiļjeva mājaslapa (krieviski)
- Alexander Vasilyev Foundation Arhivēts 2019. gada 26. oktobrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
|