Aleksandrs Šličkovs

Vikipēdijas lapa

Aleksandrs Šličkovs (krievu: Александр Геннадьевич Шлычков, dzimis 1961. gada 2. janvārī) ir krievu sporta, sabiedriskais un kultūras darbinieks, Eiropas Paratekvondo savienības prezidents, Pasaules Tekvondo federācijas paratekvondo vadošās institūcijas loceklis. Dibinājis labdarības fondu Сила духа, kas atbalsta cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Nacionālo tradīciju, kultūras un mākslas attīstības atbalsta centra valdes priekšsēdētājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aleksandrs Šličkovs dzimis 1961. gadā Ust-Labinskā, Krasnodaras novadā, Krievijā. Mācoties skolā, sāka nodarboties grieķu-romiešu cīņas sekcijā, ko vadīja treneris Vladimirs Aļohins. Pēc 8. klases beigšanas iestājās Suvorova karaskolā Maskavā. Savas studijas turpināja Doņetskas militāri-politiskā augstskolā. Mācību laikā trenējās karatē sekcijā, ko vadīja Valērijs Medvedevs (7. dan Šotokan) un Sergejs Lapšins (8. dan Šotokan, trīskārtējs Ukrainas čempions). Aleksandrs Šličkovs kļuva par Ukrainas karatē čempionāta uzvarētāju, sporta meistara kandidātu karatē, ieguva melno jostu.

1983.—1985. gadā Aleksandrs Šličkovs Padomju karaspēka kontingenta sastāvā dienējis Afganistānā. 1986. gadā piedalījās Čornobiļas AES avārijas seku likvidēšanā. Ieskaitīts rezervē no bruņotajiem spēkiem ar kapteiņa pakāpi veselības stāvokļa dēļ.

1990. gadā Šličkovs sāka vadīt noziedzības novēršanas centru Voroņežas apgabala VĻKJS komitejā. 1980. gadu beigās Šličkovs Voroņežas apgabala sporta komitejā organizēja un sāka vadīt Voroņežas apgabala cīņas mākslas skolu Щит, kur viņš sāka aktīvi attīstīt un popularizēt austrumu cīņas mākslu.

Tekvando[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1990. gada decembra līdz 1991. gada martam stāžējās tekvando katedrā vienā no vadošajām Korejas izglītības iestādēm — Konhi Universitātē Seulā. Kopš 1991. gada Aleksandrs Šličkovs vada Voroņežas apgabala tekvando federāciju WTF, vienu no vadošajām federācijām Krievijas tekvando savienībā. Saskaņā ar 2004.—2010. gada rezultātiem federācija ieņēma vadošo pozīciju starp visiem sporta veidiem, kas tika praktizēti Voroņežas apgabalā. Voroņežas apgabala izlases komanda 4 reizes ir uzvarējusi Krievijas čempionātā komandu kopvērtējumā, 5 reizes izcīnījusi Krievijas kausu, bet sieviešu izlases komanda 9 reizes kļuva par Krievijas kausa uzvarētāju. Federācijā ir vairāk nekā 2 tūkstoši aktīvu dažāda vecuma un sociālo grupu biedru. Darbības laikā ir sagatavoti 9 starptautiskās klases sporta meistari, vairāk nekā 150 Krievijas sporta meistari, vairāk nekā 3500 masu kategorijas sportisti, 450 melnās jostas īpašnieki. Federācijā ir vairāk nekā 50 treneri, tai skaitā 3 Krievijā nopelniem bagāti treneri, 7 republikas kategorijas tiesneši un starptautiskas kategorijas tiesnesis.

No 2010. gada Šličkovs nodarbojas ar veselīga dzīvesveida popularizēšanu un invalīdu iesaistīšanu sporta nodarbībās. Pēc Viskrievijas paratekvando federācijas izveidošanas invalīdiem ar balsta un kustību orgānu sistēmas bojājumiem kļuva par tās viceprezidentu, bet 2013. gadā par prezidentu. 2011. gadā pirmajā Eiropas čempionātā Krievijas komanda ieņēma pirmo komandas vietu, iegūstot 5 zelta, 5 sudraba un 5 bronzas medaļas.

2012. gadā Aleksandrs Šličkovs sāka vadīt Eiropas paratekvondo savienību. Viens no galvenajiem sasniegumiem ieņemamajā amatā bija paratekvondo disciplīnas iekļaušana Paralimpisko spēļu programmā 2020. gadā Tokijā.

2013. gada decembrī 11. Paralimpisko spēļu priekšvakarā, kas norisinājās 2014. gadā Sočos, notika filmas par paratekvondistiem „Garā spēcīgie” (Сильные Духом) pirmizrāde. Filmas režisors bija Andrejs Nikišins, producents bija Aleksandrs Šličkovs. Filmas uzņemšanas laikā radās ideja par labdarības fonda izveidi. 2014. gada martā Aleksandrs Šličkovs sāka vadīt sabiedrisko organizāciju „Garā spēcīgie”, kuras uzdevums ir vispusīgi atbalstīt cilvēkus ar īpašām vajadzībām, kā arī popularizēt un stiprināt veselīgu dzīvesveidu. 2015. gadā Aleksandrs Šličkovs tika iecelts Pasaules Tekvondo federācijas paratekvondo vadības institūcijā.

Kultūras pasākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šličkovs bija pirmā Eiropas privātkolekciju festivāla "Vēsture bez robežām" dibinātājs un viens no tās organizētājiem. Festivāls norisinājās Liepājā, Rīgā, Jelgavā.

Šličkovs ir Voldemāra Andersona fotodarbu kolekcijas īpašnieks. 2016. gadā nekomerciālas partnerības „Nacionālo tradīciju, kultūras un mākslas atbalsta un attīstības atbalsta centrs „Laiku saikne“" aizbildniecībā Maskavā organizēja latviešu mākslinieka un fotogrāfa izstādi „Vēstures virpulī: latviešu strēlnieka liktenis”. Izstādes atklāšana notika 2016. gada 20. septembrī M. Rudomino vārdā nosauktajā Viskrievijas ārvalstu literatūras bibliotēkā. Atklāšanā piedalījās Latvijas Republikas Ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka vietniece Ineta Celmiņa, mākslinieks Nikass Safronovs, ārzemju literatūras ģenerāldirektors Vadims Duda, bankas Югра prezidents Aleksejs Ņefjodovs un citi. Kopumā izstādi apmeklēja vairāk nekā 10 000 cilvēku.

Aleksandrs Šličkovs kopā ar Aleksandru Ņikišinu bija unikāla izdevējdarbības projekta līdzautors „Krievu kažokādas. Ilustrētā vēsture” (Русский мех. Иллюстрированная история). Projekts bija veltīts Pjotra Sorokoumovska 170. gadadienai. Šličkovs bija arī starptautiskā projekta „Rīgas Melnā balzama vēsture” producents un līdzautors.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]