Aleksejs Naumovs
| Aleksejs Naumovs | |
|---|---|
.jpg) A. Naumovs ar Solvitu Āboltiņu izstādes atklāšanā (2012) | |
| Dzimis |
1955. gada 10. janvārī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Tautība | krievs |
| Nozares | glezniecība, pedagoģija |
| Mācījies | Latvijas Mākslas akadēmijā |
| Mākslas virziens | fovisms, simbolisms |
| Apbalvojumi |
Itālijas Republikas Nopelnu ordenis (2004) Atzinības krusts (2009) Francijas ordenis mākslā un literatūrā (2016) |
| Iespaidojies no | Marka Šagāla, Paula Klē, Anrī Matisa, Raula Difī |
| Skolotāji |
Indulis Zariņš Eduards Kalniņš |
| Skolnieki (-nieces) |
Sigita Daugule Anitra Bērziņa |
Aleksejs Naumovs (krievu: Алексей Наумов; dzimis 1955. gada 10. janvārī Rīgā) ir Latvijas krievu gleznotājs un mākslas pedagogs. No 2007. līdz 2017. gadam bijis Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektors, pēc tam — profesors.[1] Pamatā glezno ainavas gan Latvijā, gan ārvalstīs (Francijā, Itālijā). Nereti tiek dēvēts par izcilāko mūsdienu Latvijas plenēristu.[2]
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mākslinieka izglītību A. Naumovs ieguvis Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā (1968—1974) un Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļā, kur ieguvis mākslinieka-gleznotāja-pedagoga diplomu (1974—1980). Diplomdarbu izstrādājis profesora Induļa Zariņa vadībā. Papildus izglītojies Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā (1980—1983), Sorbonnā (1987—1988) un Daiļo mākslu augstskolā (École des Beaux-Arts), Parīzē, Francijā (1987—1988). 1992. gadā LMA ieguvis maģistra grādu.[1]
Mākslinieciskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izstādēs A. Naumovs sācis piedalīties 1977. gadā. Gleznotājs piedalījies grupu izstādēs Latvijā, Zviedrijā, Vācijā, Krievijā, Lietuvā, Igaunijā, Dānijā, Itālijā, ASV u.c. Pirmā personālizstāde notikusi 1982. gadā Rietumberlīnē, 20. gadsimta 80. gadu beigās arī Ņūkāslā (Lielbritānijā), Parīzē un Rīgā. Vēlāk tās notikušas regulāri gan Latvijā, gan tādās ārvalstīs, kā Vācija, Lielbritānija, Dānija, Itālija, Nīderlande u.c.[1] Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, "Swedbank" mūsdienu mākslas, "Ventspils Naftas", Krievijas Mākslas fonda un Alkamo pilsētas muzeja (Sicīlija) kolekcijā.[3]
Naumovs darbojies kā mākslinieks Rozes Stiebras animācijas filmā "Sirds likums" (2024). Par šo darbu saņēmis Lielā Kristapa balvu kā labākais animācijas filmas mākslinieks.
Pedagoģiskā un administratīvā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pedagoga gaitas A. Naumovs sāka Valsts Mākslas akadēmijā, kur strādāja par pasniedzēju. Pēc maģistra grāda iegūšanas A. Naumovs kļuva par docentu (1992. gadā), tad par profesoru (1994). Akadēmijas administratīvajā darbā iesaistījās 1997. gadā, kad kļuva par LMA prorektoru, savukārt no 2007. gada līdz 2017. gada (divus termiņus) ieņēma rektora amatu.[1]
| Priekštecis: Jānis Andris Osis |
Latvijas Mākslas akadēmijas rektors 2007. gada 28. jūnijs — 2017. gada 28. jūnijs |
Pēctecis: Kristaps Zariņš |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Aleksejs Naumovs». LMA.LV. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 27. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 4. jūlijā.
- ↑ «Nebeidzamā ainava». lnmm.lv. Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 6. jūlijā.
- ↑ «Aleksejs Naumovs». makslaxogalerija.lv. Māksla XO Galerija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 12. maijā. Skatīts: 2018. gada 6. jūlijā.
| ||||||||||||||||||||||
|