Aleksejs Naumovs

**Aleksejs Naumovs**
Aleksejs Naumovs
	A. Naumovs ar Solvitu Āboltiņu izstādes atklāšanā (2012)
Dzimis	1955. gada 10. janvārī (71 gads); Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Tautība	krievs
Nozares	glezniecība, pedagoģija
Mācījies	Latvijas Mākslas akadēmijā
Mākslas virziens	fovisms, simbolisms
Apbalvojumi	Itālijas Republikas Nopelnu ordenis (2004) ; Atzinības krusts (2009) ; Francijas ordenis mākslā un literatūrā (2016)
Iespaidojies no	Marka Šagāla, Paula Klē, Anrī Matisa, Raula Difī
Skolotāji	Indulis Zariņš; Eduards Kalniņš
Skolnieki (-nieces)	Sigita Daugule; Anitra Bērziņa

Aleksejs Naumovs (krievu: Алексей Наумов; dzimis 1955. gada 10. janvārī Rīgā) ir Latvijas krievu gleznotājs un mākslas pedagogs. No 2007. līdz 2017. gadam bijis Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektors, pēc tam — profesors.^[1] Pamatā glezno ainavas gan Latvijā, gan ārvalstīs (Francijā, Itālijā). Nereti tiek dēvēts par izcilāko mūsdienu Latvijas plenēristu.^[2]

Dzīvesgājums

Dzimis 1955. gadā Rīgas vecticībnieku ģimenē. Mācījās Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā (1968—1974) un Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļā, kur ieguva mākslinieka-gleznotāja-pedagoga diplomu (1974—1980). Diplomdarbu izstrādāja profesora Induļa Zariņa vadībā. Papildus izglītojās Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā (1980—1983), Sorbonnā (1987—1988) un Daiļo mākslu augstskolā (École des Beaux-Arts), Parīzē, Francijā (1987—1988). 1992. gadā LMA ieguva maģistra grādu.^[1]

Mākslinieciskā darbība

Kopš 1977. gada gleznotājs piedalās grupu izstādēs Latvijā, Zviedrijā, Vācijā, Krievijā, Lietuvā, Igaunijā, Dānijā, Itālijā, ASV u.c. Pirmā personālizstāde notika 1982. gadā Rietumberlīnē, 1980. gadu beigās arī Ņūkāslā (Lielbritānijā), Parīzē un Rīgā. Vēlāk tās notika regulāri gan Latvijā, gan Vācijā, Lielbritānijā, Dānijā, Itālijā, Nīderlandē u.c.^[1] Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, "Swedbank" mūsdienu mākslas, "Ventspils Naftas", Krievijas Mākslas fonda un Alkamo pilsētas muzeja (Sicīlija) kolekcijā.^[3]

Naumovs darbojies kā mākslinieks Rozes Stiebras animācijas filmā "Sirds likums" (2024), par šo darbu saņemot Lielā Kristapa balvu kā labākais animācijas filmas mākslinieks.

Pedagoģiskā un administratīvā darbība

Pedagoga gaitas A. Naumovs sāka Valsts Mākslas akadēmijā, kur strādāja par pasniedzēju. Pēc maģistra grāda iegūšanas A. Naumovs kļuva par docentu (1992. gadā), tad par profesoru (1994). Akadēmijas administratīvajā darbā iesaistījās 1997. gadā, kad kļuva par LMA prorektoru, savukārt no 2007. gada līdz 2017. gada (divus termiņus) ieņēma rektora amatu.^[1]

Priekštecis:
Jānis Andris Osis

Latvijas Mākslas akadēmijas rektors
2007. gada 28. jūnijs — 2017. gada 28. jūnijs

Pēctecis:
Kristaps Zariņš

Atsauces

1 2 3 4 «Aleksejs Naumovs». LMA.LV. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 27. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 4. jūlijā.
↑ «Nebeidzamā ainava». lnmm.lv. Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 6. jūlijā.
↑ «Aleksejs Naumovs». makslaxogalerija.lv. Māksla XO Galerija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 12. maijā. Skatīts: 2018. gada 6. jūlijā.

[LMA-1] 1 2 3 4 «Aleksejs Naumovs». LMA.LV. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 27. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 4. jūlijā.

[2] «Nebeidzamā ainava». lnmm.lv. Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 6. jūlijā.

[XO-3] «Aleksejs Naumovs». makslaxogalerija.lv. Māksla XO Galerija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 12. maijā. Skatīts: 2018. gada 6. jūlijā.

[1]

[2]

[3]