Aleksejs Rosļikovs

Vikipēdijas lapa
Aleksejs Rosļikovs
Aleksejs Roslikovs 2022.jpg
14. Saeimas deputāts
Amata sākums
2022. gada 1. novembris
Prezidents Egils Levits
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Rīgas domes deputāts
Amatā
2017. — 2020. gada 2. oktobris
Prezidents
Premjerministrs

Dzimšanas dati 1984. gada 26. februārī (38 gadi)
Politiskā partija
Augstskola Biznesa augstskola "Turība"

Aleksejs Rosļikovs (dzimis 1984. gada 26. februārī) ir Latvijas uzņēmējs un politiķis. 14. Saeimas deputāts un Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) viceprezidents.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gadā A. Rosļikovs absolvēja Biznesa augstskolas "Turība" uzņēmējdarbības vadības studiju programmu.[2]

Darba gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 2004. līdz 2005. gadam Rosļikovs strādāja par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes kārtībnieku, vēlāk inspektoru. Šajā periodā satuvinājās ar politisko aktīvistu Agri Sūnu, kurš strādāja turpat.[3]

No 2010. līdz 2012. gadam Rosļikovs bija valdes loceklis (kādu laiku — arī direktors) Lielbritānijas pilsoņiem piederošā konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmumā SIA Premier Desserts International.

2010. gada decembrī A. Rosļikovs dibināja uzņēmumu SIA SUV9 Latvija (vēlāk — SIA Fondior), kas reģistrēts kā privātās apsardzes pakalpojumu sniedzējs ar vidēji 50 darbiniekiem. Bija vienīgais īpašnieks līdz 2013.gadam, bet pēc tam uzņēmuma īpašumdaļas pilnā apjomā nodeva Krievijas pilsonim Romanam Bobrenkovam.[4] Pēc pusgada, 2013. gada jūlijā, saistībā ar VID lēmumu, uzņēmums saimniecisko darbību beidza[5]. Faktiskā uzņēmuma saimnieciskā darbība ilga vien nedaudz vairāk nekā 2 gadus.

2014. gada augustā A. Rosļikovs dibināja uzņēmumu SIA SUV9 SC, kas arī reģistrēts kā privātās apsardzes pakalpojumu sniedzējs. Uzņēmums apkalpoja tādus nozīmīgus objektus, kā, piemēram, vienu no lielākajiem industriālajiem parkiem Latvijā — NP Jelgavas biznesa parks, kas atrodas kādreizējās Rīgas autobusu fabrikas (RAF) teritorijā — Jelgavā, Aviācijas ielā 18.

A. Rosļikovs bija uzņēmuma īpašnieks 1 gadu, līdz 2015.gada septembrī nodeva uzņēmuma īpašumdaļas uzņēmējam, ar reklāmas aģentūru darbību saistītajam Ruslanam Koļesņikovam[6], kurs pēc mēneša, 2015.gada oktobrī, saistībā ar VID lēmumu, izbeidza uzņēmuma saimniecisko darbību[7]. Cita starpā uzņēmums bija saistīts arī ar 2012.gadā dibināto apsardzes pakalpojumu sniedzēju SIA Archer AG (vēlāk — SIA SUV9 Security Control, SIA Control Process)[8], kuram līdzīgā veidā tika organizēta vairāku īpašnieku un valdes locekļu savstarpējā maiņa, līdz tas beidzot nonāca Ukrainas pilsoņa Vitālija Bogorčika (Bogorchyk Vitalii) valdījumā, kurš uzņēmuma darbību, arī saistībā ar VID lēmumu, beidza 2015.gada janvārī.[9] Taču viens no vissenāk reģistrētajiem saistītajiem uzņēmumiem ir 2008.gadā reģistrētais Raimonda Buša privātās apsardzes pakalpojumu sniedzējs SIA G4C[10] (vēlāk — SIA SUV 9), kurš, tāpat, saistībā ar VID lēmumu, darbību beidza 2018.gadā.[11]

Paplašinot darbības sfēru ar taksometru pakalpojumu sniegšanu, 2016.gada februārī A. Rosļikovs dibināja SIA TAKSILV, kur līdz 2018.gadam valdē darbojās arī R. Bušs, vēlāk to nododot Andrejam Apončikam. 2021.gadā uzņēmuma saimnieciskā darbība tika pārtraukta ar VID lēmumu.

Vieni no retajiem uzņēmumiem, kas uz 2022.gadu joprojām pastāv, ir ar A. Rosļikovu netieši saistītie uzņēmumi:

  • Raimonda Buša 2014.gadā dibinātais auto nomas uzņēmums SIA SSC Management;
  • Intara Rožkalna 2012.gadā dibinātais apsardzes pakalpojumu sniedzējs SIA BTL & M (vēlāk — SIA Baltijas leģions), ko vēlāk nodeva R. Buša sievas, partijas Stabilitātei biedres Irinas Bušas īpašumā. Lai gan SIA Baltijas leģions darbojas jau no 2012.gada, tajā līdz 2018.gadam bija reģistrēts tikai 1 darbinieks, taču 2019.gadā — jau 39 darbinieki ar apgrozījumu 0.4 miljoni eiro, bet 2020.gadā — 59 darbinieki ar apgrozījumu 0.6 miljoni eiro.[12] Uz 2022.gadu uzņēmumā joprojām strādāja arī partijas Stabilitātei biedri Ēriks Žeļeznovs, kā arī Ilgvars Veide.[13] Sākotnējais uzņēmuma dibinātājs Intars Rožkalns, kā arī viņa dēls Ģirts Rožkalns galvenokārt darbojas ar reklāmas materiālu, mediju un promo drukas pakalpojumiem saistītās uzņēmumu valdēs, kā SIA G&Z Production un SIA Gzpro.lv, kas palīdz arī saskaņot dizainus un izkārtņu projektus Rīgas domē.[14]

Latvijas plašsaziņu medijos izskanējis, ka A. Rosļikovs ar biežo jaunu uzņēmumu dibināšanu, saistīto valdes locekļu maiņu un uzņēmumu likvidēšanu izvairījies no nodokļu apmaksas, jo uzņēmumi tikuši likvidēti brīdī, kad tiem uzkrājies nodokļu parāds, mērāms vairākos tūkstošos eiro.[15]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gadā A. Rosļikovs tika ievēlēts Rīgas domē no partijas "Saskaņa", no kuras tika izslēgts 2019. gadā. Līdz domes atlaišanai 2020. gada februārī viņš kopā ar Valēriju Petrovu, Vitāliju Dubovu un Vadimu Baraņņiku darbojās Neatkarīgo deputātu frakcijā.[16]

2020.gadā iestājas partijā Alternative (iepriekš - Spēks vienotībā, tagad - Tautas varas spēks), darbojās tajā valdošā amatā, un no partijas kandidēja 2020. gada Rīgas domes vēlēšanās. Taču domē ievēlēts netika.

2020. gada novembrī A. Rosļikovs kopā ar Valēriju Petrovu reģistrē, bet 2021.gada janvārī oficiāli nodibina politisko partiju "Stabilitātei!", no kuras saraksta viņš tika ievēlēts 14. Saeimā.[17] [18]

2022. gada 31. oktobrī, dienu pirms jaunievēlētās 14. Saeimas pirmās sēdes, tika paziņots, ka partija "Stabilitātei" izvirzījusi Alekseju Rosļikovu Saeimas priekšsēdētāja amatam, vienlaikus arī Nacionālās drošības padomes locekļa amatam.[19] Rosļikova kandidatūru oficiāli izvirzīja partijas "Stabilitātei" deputāte Svetlana Čulkova.[20] Tomēr 1. novembrī Saeimas sēdē ar pārliecinošu balsu vairākumu — 82 balsīm — tika ievēlēts viņa konkurents, otrs izvirzītais Saeimas priekšsēdētāja amata kandidāts, "Apvienotā saraksta" pārstāvis Edvards Smiltēns. Rosļikovs ieguva tikai 11 balsis.[21]

Sabiedriskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014.gadā A. Rosļikovs kļuva par Apsardzes darbinieku biedrības valdes locekli.[22]

2015.gadā A. Rosļikovs piedalījās Latvijas Apsardzes nozares darbinieku arodbiedrības dibināšanā, kā arī tika ievēlēts par tās priekšsēdētāju. Arodbiedrības pirmajā sanāksmē viņš medijiem skaidroja, ka arodbiedrība plāno aktīvi darboties ar nozari saistītajās komisijās, lai ietekmētu apsardzes nozarei svarīgu jautājumu lemšanu, tostarp vidējās algas palielināšanu nozares darbiniekiem. Arodbiedrības pirmā sanāksmē norisinājās Ventspilī, kur apjomīgas apsargu vienības ir tādiem lielajiem Latvijas uzņēmumiem kā Ventspils nafta, Ventamonjaks, Ventbunkers un citiem, arī Latvijas dzelzceļš. Līdzās A. Rosļikovam arodbiedrību sanāksmē pārstāvēja arī tās Kurzemes nodaļas vadītāju Ervīns Līcs, kurš, līdzīgi kā A. Rosļikovs, ir vairāku likvidētu apsardzes uzņēmumu īpašnieks, kā, piemēram, SIA Sardze, SIA Ventspils sardze un citi[23]

2016. gada septembrī A. Rosļikovs uzsāka darbu arī Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) valdē. Mediji tolaik gan vēstīja par divdomīgiem A. Rosļikova kandidatūras apstiprināšanas apstākļiem. Proti, oficiālajos dokumentos reģistrēts, ka A. Rosļikova ievēlēšana notikusi īpaši šim mērķim sasauktā arodbiedrības sapulcē, kādā ar Agri Sūnu saistītā īpašumā Skrundā ar nosaukumu "Dižie vēži", kurā ieradušies 28 arodbiedrības delegāti, visiem vienbalsīgi nobalsojot par A. Rosļikova kandidatūru. Uz sapulces dokumenta gan redzams tikai A. Sūnas un A. Rosļikova paraksts, kā arī pēdējais vienlaikus bijis sapulces protokolists. Abi tomēr esot apgalvojuši, ka procedūra notikusi likumīgi. [24]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Par mums». Latvijas Apvienotā Policistu Arodbiedrība.
  2. «Partijas “Stabilitātei!” valdes priekšsēdētājs». puaro.lv.
  3. Latvijas Vēstnesis. «Policisti par arodbiedrību un sociālajam garantijām». periodika.lv. Skatīts: 2022-11-05.
  4. vestnesis.lv. «Izmaiņas uzņēmumā, 10.01.2013. - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-03.
  5. vestnesis.lv. «Izmaiņas uzņēmumā, 18.07.2013. - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-03.
  6. vestnesis.lv. «Izmaiņas uzņēmumā, 14.09.2015. - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-04.
  7. vestnesis.lv. «Izmaiņas uzņēmumā, 09.11.2015. - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-03.
  8. vestnesis.lv. «Jaundibināts uzņēmums, 21.11.2012. - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-03.
  9. vestnesis.lv. «Izmaiņas uzņēmumā, 09.02.2015. - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-03.
  10. vestnesis.lv. «Komercreģistra ziņas, 06.02.2008. - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-03.
  11. vestnesis.lv. «Izmaiņas uzņēmumā, 19.09.2018. - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-03.
  12. LURSOFT. «Baltijas Leģions, SIA, 40103587736 - company data». Lursoft (angļu), 2022-11-04. Skatīts: 2022-11-04.
  13. vestnesis.lv. «8. saraksts. Politiskā partija 'Stabilitātei!' - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-04.
  14. «GZPRO». www.gzpro.lv. Skatīts: 2022-11-04.
  15. «“Saskaņietis” pirms vēlēšanām aģitē IeM darbiniekus, solot lētus dzīvokļus». tv3.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-03.
  16. «No Saskaņas rindām izslēdz Rīgas domes dumpinieku četrotni». Baltic News Network. 2019. gada 31. maijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 3. oktobrī. Skatīts: 2022. gada 3. oktobrī.
  17. LURSOFT. «Stabilitātei- Jā!, 40008302093 - par uzņēmumu». Lursoft (latviešu), 2022-11-07. Skatīts: 2022-11-07.
  18. «Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»». Puaro.lv (lv-LV). 2021-01-20. Skatīts: 2022-11-07.
  19. «"Stabilitātei!" virzīs Rosļikovu Saeimas priekšsēdētāja amatam». Latvijā (latviešu). 2022-10-31. Skatīts: 2022-11-01.
  20. «Lēmumprojekta teksts». titania.saeima.lv. Skatīts: 2022-11-02.
  21. «Par 14. Saeimas priekšsēdētāju ievēlēts Edvards Smiltēns». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-02.
  22. rd2020.cvk.lv https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidati/aleksejs-roslikovs. Skatīts: 2022-11-03. Tukšs vai neesošs |title=
  23. «Apsardzes darbiniekiem tagad savs aizstāvis - arodbiedrība». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-07.
  24. «Raidījums: «Saskaņas» politiķis aizdomīgi nonācis policistu arodbiedrības vadībā, ko tagad izmanto aģitācijai». Latvijā (latviešu). 2017-05-28. Skatīts: 2022-11-03.