Pāriet uz saturu

Alelopātija

Vikipēdijas lapa

Alelopātija ir viena auga ietekme uz citu augu, izdalot bioķīmiskas vielas jeb aleloķimikālijas. Šī ietekme var būt gan labvēlīga, gan kaitīga, un tā sastopama gan dabiskajās ekosistēmās, gan lauksaimniecībā.[1]

Termins 'alelopātija' radies no grieķu valodas vārdiem allelo un pathy, kas nozīmē savstarpējs kaitējums vai ciešanas.[1]

Darbības mehānisms

[labot | labot pirmkodu]

Aleloķimikālijas no augiem var nonākt vidē, izskalojoties no augu daļām, izdaloties caur saknēm, iztvaikojot, sadaloties augu atliekām. Dažādas augu daļas, tostarp ziedi, lapas, lapu nobiras un mulča, stublāji, miza, saknes, augsne un augsnes izskalojumi, kā arī no tiem iegūtie savienojumi, var izraisīt alelopātisku iedarbību, kas var mainīties augšanas sezonas laikā. Alelopātiskās vielas var saglabāties augsnē, ietekmējot gan blakus augošos augus, gan tos, kas tiek iestādīti vēlāk.[1]

Ietekme uz augiem

[labot | labot pirmkodu]

Ir daudz pierādījumu, ka augi var ietekmēt viens otru gan negatīvi, gan pozitīvi, izdalot bioķīmiskas vielas, kas darbojas kā inhibitori (nomāc augšanu), stimulatori (veicina augšanu). Tas nozīmē, ka augu ķīmiskā komunikācija ir daudz plašāka nekā tikai vienkārša vielu izdalīšana vidē. [2]

Alelopātijai ir svarīga loma augu sukcesijā, ļaujot noteiktām sugām dominēt un ietekmēt vietējo bioloģisko daudzveidību. Dažām nezāļu sugām piemīt izteikta alelopātiska iedarbība, kas ļauj tām nomākt blakus esošos augus. Ir arī kultūraugi, kuri ar savu sakņu izdalījumiem palēnina nezāļu augšanu. [3]

Piemēri

[labot | labot pirmkodu]

Spēcīga alelopātiska iedarbība novērota tādām nezāļu sugām kā:

No kultūraugiem nozīmīga alelopātiska ietekme konstatēta:

  • rudziem;
  • rapsim;
  • sinepēm;
  • redīsiem.

Alelopātija ir viens no mehānisimem, kas veicina invazīvo sugu izplatību. Dažos gadījumos invazīvo sugu izplatību var veicināt ķimiskā mijiedarbība ar augsnes organismiem vai citiem augiem. Alelopātija caur saknēm ir piedāvāta kā mehānisms, kas izraisa nošķiršanos starp augiem, to, ka katrs augs aizņem savu vietu un neļauj citiem augt tuvumā. [2]

Pielietojums lauksaimniecībā

[labot | labot pirmkodu]

Aleloķimikālijas ir nozīmīgi augu augšanas un attīstības regulatori.

Alelopātiju var izmantot nezāļu ierobežošanai:

  • audzējot nomācošus augus;
  • izmantojot augseku;
  • izmantojot augu atliekas vai mulču (īpaši bezaršanas sistēmā).

Pētījumi liecina, ka rudzu mulča samazina balandu augšanu un baltās sinepes sēklu milti samazina nezāļu daudzumu sīpolu audzēšanā. Aleloķimikālijas var kombinēt ar herbicīdiem, lai pastiprinātu efektu un samazinātu nepieciešamo ķīmisko vielu daudzumu.[3]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 3 Ferguson, James J.; Rathinasabapathi, Bala; Chase, Carlene A. (2013-03-31). "Allelopathy: How Plants Suppress Other Plants". EDIS 2013 (3). doi:10.32473/edis-hs186-2013. ISSN 2576-0009.
  2. 1 2 José L. Hierro1,2 and Ragan M. Callaway3. The Ecological Importance of Allelopathy.
  3. 1 2 He†, S.L.; Wang†, S.Q.; Wang1†, Q.Y.; Zhang, C. Y.; Zhang, Y.M.; Liu, T.Y.; Yang, S.X.; Kuang, Y. et al. (2019). "Allelochemicals as growth regulators: A review". Allelopathy Journal 48 (1): 15–26. doi:10.26651/allelo.j/2019-48-1-1240. ISSN 0971-4693.