Alenka Bratušeka
| Alenka Bratušeka Alenka Bratušek | |
|---|---|
|
| |
| Slovēnijas premjerministre | |
|
Amatā 2013. gada 20. marts — 2014. gada 18. septembris | |
| Prezidents | Boruts Pāhors |
| Priekštecis | Janezs Janša |
| Pēctecis | Miro Cerars |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1970. gada 31. martā |
| Politiskā partija | Pozitīvā Slovēnija / Alenkas Bratušekas alianse |
| Bērni | 2 |
| Profesija | politiķe, ekonomiste |
| Augstskola | Ļubļanas Universitāte |
Alenka Bratušeka (slovēņu: Alenka Bratušek; dzimusi 1970. gada 31. martā Celjē) ir Slovēnijas politiķe un ekonomiste. No 2013. līdz 2014. gadam bija Slovēnijas premjerministre. Pirmā sieviete, kas ieņēma šo amatu.[1]
Dzīvesgājums
[labot | labot pirmkodu]Bratušeka dzimusi Celjē. Viņa studēja Ļubļanas Universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātē. Turpinot studijas Ļubļanas Universitāteē, viņa ieguva maģistra grādu vadībzinātnē Sociālo zinātņu fakultātē. Pirms iesaistīšanās politikā sešus gadus strādāja kā Valsts budžeta direktorāta vadītāja Slovēnijas Finanšu ministriju.
2013. gada martā anonīma persona kritizēja Bratušeku, jo viņa vienā savas maģistra darba lapā nebija norādījusi avotu. Darbs sastāv no 88 lapām ar 34 uzskaitītiem avotiem, taču žurnālisti konstatēja, ka izmantoti tikai 11 no tiem; starp tiem bija arī uzņēmuma Javni gospodarski zavod Brdo iekšējie dokumenti, kur viņa bija valdes locekle un vēlāk priekšsēdētāja. Laikraksta Slovenske novice žurnālisti arī pārskatīja darbu un norādīja, ka Bratušeka vienu lapu ir plaģiējusi no cita autora darba (par Gøsta Esping-Andersen labklājības valstu klasifikāciju), nenorādot atbilstošu atsauci.[2]
Viņas alma mater — Ļubļanas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte — uzsāka izmeklēšanu par iespējamu plaģiātismu. Izmeklēšanas komisija secināja, ka “Bratušeka savā maģistra darbā ir izmantojusi citu autoru darbus neatbilstoši citēšanas standartiem, taču, balstoties uz savākto materiālu un avotu kritisku izvērtējumu, nevar zinātniski un profesionāli pierādīt, ka darbs nav viņas pašas veikums.”[3]
Savas pilnvaru termiņa beigās premjerministres amatā Bratušeka izvirzīja savu kandidatūru uz Eiropas Komisijas viceprezidentes amatu Junkera Komisijā, taču 2014. gada 8. oktobrī pēc sarežģītas apstiprināšanas uzklausīšanas Eiropas Parlamentā viņas kandidatūra tika noraidīta — 122 no 135 deputātiem balsoja pret.
Slovēnijas premjerministrs Miro Cerars izvirzīja citu kandidāti — slovēņu uzņēmēju Violetu Bulcu.[4]
Personīgā dzīve
[labot | labot pirmkodu]Bratušeka dzīvo kopā ar savu partneri Kraņā. Viņai ir dēls un meita. Viņas dēls Oskars Cvjetičanins (Oskar Cvjetičanin) ir futbolists un spēlē Southampton F.C. akadēmijā.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «mag. Alenka Bratušek | GOV.SI». Portal GOV.SI (angļu). Skatīts: 2026-04-03.
- ↑ «Pozitivna Slovenija | 404». pozitivnaslovenija.si. Skatīts: 2026-04-03.
- ↑ «Alenka Bratušek ostaja magistra znanosti». Mladina.si (slovēņu). Skatīts: 2026-04-03.
- ↑ «VELIKA SVAĐA 'Nova kandidatkinja za EU komisiju ima crni pojas i osramotit će nas kao i Bratušek'» (horvātu). Skatīts: 2026-04-03.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alenka Bratušeka.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Janezs Janša |
Slovēnijas premjerministrs 2013—2014 |
Pēctecis: Miro Cerars |
|