Alfrēds Vītols (ārsts)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par ārstu. Par citām jēdziena Alfrēds Vītols nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Alfrēds Vītols
Alfrēds Vītols
Personīgā informācija
Dzimis 1889. gada 27. jūnijā
Pāles pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Limbažu novads, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1970. gada 26. decembrī (81 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis

Alfrēds Jānis Vītols (dzimis 1889. gada 27. jūnijā, miris 1970. gada 26. decembrī) bija latviešu ārsts, pirmais ārsts Saulkrastos, Pēterupes-Neibādes jūrmalas palīdzības un labdarības biedrības priekšnieks, Rīgas Veselības valdes direktora vietnieks. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alfrēds Vītols dzimis 1889. gada 27. jūnijā Pāles pagasta Āsteres muižas "Blāžās" (tagadējā Viļķenes pagastā) Jāņa Vītola ģimenē. Mācījās Limbažu pilsētas skolā, vēlāk Jelgavas ģimnāzijā. Maskavas universitātē apguvis ārsta profesiju.

Pirmā pasaules kara laikā kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Rēveli, mūsdienu Tallinu. 1917. gadā salaulājas ar Matildi Jūliju (dzimušu Lipsbergu). Pirmajam pasaules karam noslēdzoties, atgriezās Latvijā. 1919. gadā dzimst meita Aina.

1922. gadā Alfrēds J. Vītols kļuva par Bīriņu pagasta ārstu, 1926. gada augustā Pēterupes daktera mājā (tagad mazajā skoliņā Raiņa ielā 6) kopā ar lugu rakstnieku Emīlu Cīruli izveidoja Pēterupes-Neibādes jūrmalas palīdzības un labdarības biedrību, bija biedrības priekšnieks. Tās dalībnieku vidū bija arī komponists Alfrēds Kalniņš, operdziedātājs H.Ozolītis, aktrises Tija Banga, M.Šmithene, L.Štengele, M.Gruzevska un skolu inspektors R.Cukurs. Par godu Neibādes pārdēvēšanai par Saulkrastiem, 1933. gada 16. jūlijā Pēterupes — Neibādes jūrmalas palīdzības un labierīcības biedrība sarīkoja bijušajā muižas parkā svētkus.[1] 1926. gadā iecelts par Rīgas apriņķa ārstu. No 1938. gada Veselības pārvaldes Sanitārās daļas vadītājs.

1940. gadā, pēc padomju okupācijas, atbrīvots no darba. Strādājis par sanitāro ārstu. 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Kurzemi, pēc tam atgriezies Rīgā (pēc kara pasē ierakstīts kā Jānis, līdz tam - Alfrēds). Strādājis par sanitāro ārstu. Miris Rīgā 1970. gada 26. decembrī, apglabāts Meža kapos.[2]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dagnija Gurtiņa. Pēterupes-Neibādes jūrmalas palīdzības un labdarības biedrībai — 85
  2. Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 327. lpp. ISBN 9789934827051.