Alfrēds Verners (vācu: Alfred Werner; dzimis 1866.gada 12.decembrī, miris 1919.gada 15.novembrī) bija Šveices ķīmiķis, kurš tiek uzskatīts par komplekso savienojumu ķīmijas — mūsdienu neorganiskās ķīmijas nozīmīgas apakšnozares — pamatlicēju. Strādājot Cīrihes Universitātē, viņš izveidoja komplekso savienojumu teorijas pamatus, ieviešot koordinācijas skaitļa jēdzienu, atšķirot primāro un sekundāro vērtību un parādot, ka ligandu telpiskā izvietojuma un metāla jona koordinācijas skaitļa kombinācija nosaka savienojumu struktūru un īpašības. Verners ierosināja arī pārejas metālu kompleksu oktaedrisko uzbūvi, tādējādi radikāli mainot priekšstatus par neorganisko vielu struktūru. Par viņa darbu pie atomu sasaistīšanās molekulās, ar kuru viņš ir devis jaunu skatījumu uz agrākajiem pētījumiem un pavēris jaunas pētniecības jomas, īpaši neorganiskajā ķīmijā, Verners 1913. gadā saņēma Nobela prēmiju ķīmijā, kļūstot par pirmo šīs balvas laureātu no Šveices un vienu no centrālajām figūrām modernās komplekso savienojumu ķīmijas izveidē.
.svg){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alfrēds Verners.
