Alkilēšana

Vikipēdijas lapa

Alkilēšana ir alkilradikāļu ievadīšana organiskos savienojumos. Alkilēšanai parasti izmanto alkilhalogenīdus, alkēnus, epoksīdus, spirtus, retāk aldehīdus, ketonus, ēterus, diazoalkānus. Alkilēšanai kā katalizatorus izmanto neorganiskās skābes un Lūisa skābes, kā arī ceolītus. Alkilēšanas reakcijas plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā, it sevišķi naftas pārstrādē.

Benzola alkilēšana pēc Frīdela−Kraftsa metodes (R - alkilradikālis). Kā katalizatoru lieto alumīnija hlorīdu (Lūisa skābi).

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]