Aloizs Brenčs

Aloizs Brenčs;
Dzimis	1929. gada 6. jūnijā; Rīga, Latvija
Miris	1998. gada 29. oktobrī (69 gadu vecumā); Rīga, Latvija
Nodarbošanās	kinorežisors, politiķis
Darbības gadi	1957 — 1998
Dzīvesbiedre	Asja Brenče
Citi apbalvojumi
	Latvijas PSR nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1977); PSRS Valsts prēmija (1983)

Aloizs Brenčs (dzimis 1929. gada 6. jūnijā Rīgā, miris 1998. gada 29. oktobrī Rīgā) bija latviešu kinorežisors. Darbojies arī politikā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1929. gadā Rīgā trūcīgā audēja ģimenē. Bērnībā strādājis dažādus lauku darbus.^[1] Mācījās Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes režijas nodaļā, ko absolvēja 1953. gadā. No 1954. gada darbojās Rīgas Kinostudijā, sākumā strādājot dokumentālā kino jomā. 1956. gadā Maskavā pabeidza Augstākos kinorežisoru kursus. Kā kinorežisors debitēja 1957. gadā ar dokumentālo reportāžu "Draugu vidū". Līdztekus dokumentālajām filmām veidoja arī vairākus desmitus kinožurnālu, tanī skaitā "Māksla" un "Padomju Latvija".

1964. gadā viņš pievērsās aktierkino, kļūstot par filmas "Līdz rudenim vēl tālu" līdzrežisoru. Vēlāk strādājis kā režisors. Lielākoties uzņēma spraiga sižeta filmas, izmantojot dinamisku montāžu. Režisējis tādas Latvijā pazīstamas filmas, kā "Kad lietus un vēji sitas logā" (1967), "24-25 neatgriežas" (1968), "Šahs briljantu karalienei" (1973), "Gaisma tuneļa galā" (1974), "Liekam būt" (1976). 1981. gadā Aloizs Brenčs uzņēma plašu ievērību guvušo televīzijas daudzsēriju filmu "Ilgais ceļš kāpās", 1983. gadā — televīzijas miniseriālu "Mirāža", 1989. gadā — daudzsēriju televīzijas seriālu "Zītaru dzimta".

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Brenču divas reizes ievēlēja Rīgas domē, kur viņš darbojās Sociālo jautājumu komitejā. Startēja arī Saeimas vēlēšanās: no Tautsaimnieku politiskās apvienības "Tautsaimnieks" 6. Saeimas vēlēšanās un Demokrātiskās partijas "Saimnieks" 7. Saeimas vēlēšanās, tomēr netika ievēlēts.

Miris no miokarda infarkta^[1] 1998. gada 29. oktobrī.

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1977)
PSRS Valsts prēmija (1983) kopā ar scenāristiem Oļegu Rudņevu un Dmitriju Vasiliu, operatoru Jāni Mūrnieku, mākslinieku Gunāru Balodi un aktieriem Jozu Kiseļu, Lilitu Ozoliņu un Eduardu Pāvulu
Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks (1990)