Pāriet uz saturu

Alpīnais klimats

Vikipēdijas lapa

Alpīnais klimats ir klimatisko apstākļu tips, kas raksturīgs augstkalnu reģioniem, kur gaisa temperatūra samazinās līdz ar augstumu neatkarīgi no platuma grādiem. Šāds klimats sastopams gan mērenajā joslā (piemēram, Alpos, Kaukāzā, Andos, Karpatos), gan tropu reģionos (piemēram, Himalajos, Etiopijas kalnos, Andu augstienēs).

Alpīnajam klimatam raksturīga zemāka gaisa temperatūra nekā apkārtējos zemienes reģionos tajā pašā platuma grādā. Temperatūra vidēji samazinās par aptuveni 0,6 °C uz katriem 100 metriem augstuma.

Alpīno klimatu nosaka augstums virs jūras līmeņa un reljefa īpatnības. Pieaugot augstumam, gaisa blīvums un spēja uzkrāt siltumu samazinās, tāpēc kalnu virsotnēs temperatūra ir ievērojami zemāka. Turklāt kalnos bieži notiek orogrāfiskā nokrišņu veidošanās, kad mitrais gaiss paceļas gar kalnu nogāzēm, atdziest un rada nokrišņus.

Alpīnais klimats bieži tiek salīdzināts ar polāro klimatu, jo abos valda zemas temperatūras un īss veģetācijas periods. Tomēr atšķirībā no polārā klimata, alpīnais sastopams visos platuma grādos, un tam raksturīga diennakts, nevis sezonālā temperatūras svārstība.

Klimatiskie rādītāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Raksturlielums Tipiska vērtība
Vidējā gada temperatūra no −6 °C līdz +10 °C
Nokrišņu daudzums 1000–3000 mm gadā (galvenokārt sniegs)
Sniega sega saglabājas 6–10 mēnešus gadā
Dominējošais vējš stiprs, mainīgs virzienā, bieži fēni vai kalnu-brīzes sistēmas

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]