Alvis Brāzma
Alvis Brāzma (dzimis 1959. gada 26. jūnijā) ir latviešu matemātiķis. Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijas (EMBL) Eiropas Bioinformātikas institūta nopelniem baɡātais zinātnieks (EMBL Scientist Emeritus).
Dzīvesɡājums
[labot | labot pirmkodu]Dzimis 1959. gadā Jelgavā matemātikas docenta Nikolaja Brāzmas ģimenē. Viņa tēvs strādāja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Augstākās matemātikas katedrā, 1958. gadā kļuva par Augstākās matemātikas katedras vadītāju Rīgas Politehniskajā institūtā. Mācījās Jelgavas 2. vidusskolā, tad Rīgas 1. vidusskolā.
1982. gadā Alvis Brāzma beidza līdzdiploma studijas LVU Fizikas un matemātikas fakultātē. Strādāja LVU Skaitļošanas centrā, turpināja aspirantūras studijas matemātiskajā kibernētikā (1982–1985), disertācijas tēma: “Daudzpunkšu izteiksmju induktīvā sintēze” (zinātniskais vadītājs Jānis Bārzdiņš). 1988. gadā Maskavas Valsts universitātē aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu.[1]
Pēc PSRS sabrukuma viņš gandrīz divus gadus papildinājās Ņūmeksikas štata universitātē, tad divus gadus Helsinku Universitātē. 1997. gadā viņš sāka strādāt EMBL Eiropas Bioinformātikas institūtā, 2004. gadā kļuva par vecāko fakultātes locekli un vadīja savu funkcionālās ɡenomikas pētniecības grupu (Senior Team Leader in Functional Genomics). Darbojās daudzos starptautiskos lielo datu konsorcijos, arī Starptautiskajā vēža genoma konsorcijā (ICGC).[2]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.
- ↑ Perhaps the ability to process information is one of the defining features of life: A Conversation with Alvis Brazma Lyndsey Fletcher, 16 December 2024
|