Alīse Laua
| ||||||||||
| ||||||||||
Alīse Laua (dzimusi 1914. gada 2. februārī, mirusi 1994. gada 29. aprīlī)[1] bija latviešu letoniste, fonētiķe, leksikoleģe, frazeoloģe un pedagoģe. Latvijas Universitātes Goda doktore (1994). Tiek uzskatīta par vienu no vispazīstamākajām latviešu valodniecēm.[2]
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1934. gadā Laua pabeidza Rīgas Skolotāju institūtu, pēc tam līdz 1946. gadam strādājusi dažādās Latvijas skolās par skolotāju.[1] 1951. gadā absolvējusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu.[1] 1954. gadā Laua aizstāvēja disertācijas darbu "Mūsdienu latviešu literārās valodas fonētiski fonoloģiskā sistēma".[1]
1954. gadā sāka pasniegt dažādus kursus Latvijas Universitātē.[1] Laikā no 1964. līdz 1976. gadam Laua vadījusi Latvijas Universitātes Latviešu valodas katedru.[1] Bijusi "Latviešu literārās valodas vārdnīcas" redakcijas kolēģijas locekle, kā arī izdevniecības "Avots" Vārdnīcu redakcijas padomes locekle.[1] Pēc aiziešanas pensijā 1982. gadā turpinājusi darbu Latviešu frazeoloģijas vārdnīcas un grāmatas "Latviešu valodas frazeoloģija".[1]
Laua ir pirmā Jāņa Endzelīna prēmijas laureāte (1970), balva tika piešķirta par zinātniskajiem pētījumiem fonētikā un leksikā.[1]
Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Alīse Laua. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne ABC. ISBN 9984-560-96-1.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 173. lpp. ISBN 978-9984-45-183-1.
- ↑ «Valodas leksiskā sistēma – teorija un prakse». LU.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 25. aprīlī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|