Alūksnes luterāņu baznīca

Vikipēdijas lapa
Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca
Alūksnes baznīca
Alūksnes baznīca (Latvija)
Alūksnes baznīca
Alūksnes baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Alūksnes novads, Alūksne
Koordinātas 57°25′30″N 27°02′55″E / 57.42500°N 27.04861°E / 57.42500; 27.04861Koordinātas: 57°25′30″N 27°02′55″E / 57.42500°N 27.04861°E / 57.42500; 27.04861
Piederība konfesijai Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca
Statuss baznīca
Arhitektūras apraksts
Arhitekts Kristofs Hāberlands
Arhitektūras stils klasicisms
Celtniecības sākums 1781
Celtniecības beigas 1788
Oficiālais nosaukums: Alūksnes luterāņu baznīca
Aizsardzības numurs 2700
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 16. decembris

Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca ir 18. gadsimta otrajā pusē celta Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcas baznīca, kas atrodas Alūksnes novada Alūksnē. Baznīcas celšanas iniciators bija Alūksnes muižas īpašnieks Oto Hermanis fon Fītinghofs, tās arhitekts — Kristofs Hāberlands.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaut arī Livonijas ordeņa mestrs Burhards fon Dreilēbens 1341. gadā asignēja līdzekļus Alūksnes baznīcas celtniecībai, nav zināms vai tā tika uzcelta, jo baznīca pie Alūksnes pils rakstos pirmoreiz minēta 1431. gadā. Poļu valdīšanas laikā baznīcu piešķīra jezuītiem, bet draudzes dievkalpojumi notika Lāzberģī un Zeltiņos. 1683. gadā par Alūksnes pils draudzes mācītāju tika iecelts Ernsts Gliks. Pirmā Alūksnes luterāņu baznīcas ēka tika uzcelta 1688. gadā, bet tā tika nopostīta Ziemeļu kara laikā 1702. gadā.

Tagadējā baznīca celta no 1781. līdz 1788. gadam. Baznīca iesvētīta 1788. gada 23. februārī. B. T. Fītinghofs baznīcai dāvāja gleznas, bet 1849. gadā A. Fītinghofs — divus lielus svečturus, kuri simbolizēja Veco un Jauno Derību. Baronese Katrīna Fītinghofa baznīcai novēlēja sudraba vīna kannu. 1885. gada 13. oktobrī tika iesvētīta Augusta Martina būvētās ērģeles. No 1889. gada ap baznīcu izbūvēja akmens sētu, bet 1923. gadā — ierīkoja elektrību. 1935. gadā baznīcā uzstādīja piemiņas plāksni Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem draudzes locekļiem. 1993. gadā baznīcas galvenās ieejas velvēs tika uzstādītas A. Zelča veidotās Aristoteļa un Platona skulptūras, kas ir agrāk nopostīto skulptūtu kopijas. 2000. gadā restaurēta nezināmā autora altārglezna "Kristus kristīšana". 2005. gadā atklāta piemieņas plāksne Ernstam Glikam. 2006. gadā pabeigta ērģeļu restaurācija.

Torņa augstums ir 55,5 metri ar gaili tā spicē. Baznīca celta no kaltiem laukakmeņiem. Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Bez pašas baznīcas valsts nozīmes mākslas piemineklis ir 18. gadsimta astoņdesmito gadu altāris, kancele, durvju komplekti un interjera dekoratīvā apdare, kā arī 1885. gada ērģeles. Baznīcā atrodas vērtīga grāmata — Glika Bībeles tulkojums.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]