Amūra

Amūra
Nosaukums citas valsts teritorijā:
Amūra	krievu: Амур
Heilundzjana	ķīniešu: 黑龙江
Amūras baseins
izteka ieteka ieteka
Satekupes	Arguņa, Šilka 53°19′58″N 121°28′49″E
Ieteka	Tatāru šaurums 52°59′31″N 140°58′04″E
Baseina valstis	Krievija Ķīna Mongolija
Caurteces valstis	Krievija, Ķīna
Garums	2824 km
Iztekas augstums	305 m
Ietekas augstums	0 m
Kritums	1930 m
Vidējā caurtece	11 400 m³/s
Baseina platība	1 855 000 km²
Galvenās pietekas	Sungari, Zeja, Usuri, Amguņa, Bureja
Amūra Vikikrātuvē

Amūra (krievu: Амур) vai Heilundzjana (ķīniešu: 黑龙江, Hēilóng Jiāng) ir upe Krievijas Federācijas Tālajos Austrumos un Ķīnā. Izveidojas satekot Šilkai un Arguņai. Pašas Amūras garums ir 2824 km, bet kopā ar tās satekupi Arguņu — 4444 km. Pie augsta ūdens līmeņa uz Arguņu notek Dalainūra ūdeņu un kopā ar Herlenu tad veidojas astotā garākā upju sistēma pasaulē 5050 km kopgarumā. Galvenās pietekas ir Zeja, Usuri, Bureja, Sungari, Amguņa un Aņuja. Lielākās pilsētas upes krastos ir Habarovska, Komsomoļska pie Amūras, Blagoveščenska, Nikolajevska pie Amūras Krievijā un Heihe, Tundzjana un Mohe Ķīnā.

Vēsture

Līdz Nerčinskas līguma noslēgšanai 1689. gadā Ķīnas impērija visu Amūras baseinu uzskatīja par savu teritoriju, bet pēc līguma stāšanās spēkā jaunā robeža daļēji gāja pa Arguņas upi. Pēc Aigunas (1858) un Pekinas (1860) līgumu nosacījumiem Krievijas Impērija piesavinājās arī zemes uz ziemeļiem no Amūras, kuras vidustece kļuva par robežupi.

• 
  Skats pāri Amūrai no Heihes uz Blagoveščensku (2012)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Amūra.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)