Amanda Aizpuriete

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Amanda Aizpuriete
Personīgā informācija
Dzimis 1956. gada 28. martā (62 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Jūrmala, Latvijas PSR, PSRS
Literārā darbība
Valoda latviešu
Rakstīšanas laiks 1976—pašlaik

Amanda Aizpuriete (dzimusi 1956. gada 28. martā Jūrmalā) ir latviešu dzejniece, tulkotāja un atdzejotāja. Publicējusi septiņus dzejoļu krājumus latviešu valodā. Aizpurietes darbi tulkoti vismaz 14 valodās.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amanda Aizpuriete studējusi filoloģiju un filozofiju Latvijas Valsts universitātē un Maksima Gorkija Literatūras institūta atdzejošanas seminārā Maskavā. Strādājusi par dzejas konsultanti žurnālā “Avots” un līdzstrādnieci žurnālā “Karogs” un “Vides Vēstis”. Kopš 1976. gada publicē dzeju kā arī ir atdzejojusi Annas Ahmatovas, Josifa Brodska, Uves Kolbes, Georga Trākla un citu autoru dzejoļus. Aizpurietes dzejas izlases iznākušas vācu, zviedru, somu un krievu valodā, romāns "Nakts peldētāja" tulkots lietuviešu valodā.

90. gados Vācijā izdotas trīs viņas dzejas izlases, tās guvušas ievērību vācvalodīgajā lasītāju vidē, 1999. gadā Aizpuriete saņēmusi Bavārijas Mākslas akadēmijas Dzejas balvu. 2000. gadā viņa ir viena no trim autoriem, kas Latviju pārstāv starptautiskajā projektā "Literatūras ekspresis". 2000. gadā viņa saņem Dzejas dienu balvu par krājumu "Bābeles nomalē". Par 2003. gadā izdoto A. Ahmatovas dzejas izlasi viņai piešķirta Literatūras gada balva par labāko atdzejojumu. 2013. gadā Aizpuriete saņēmusi Ojāra Vācieša prēmiju par krājumu "Turp".[2]

Pēc neveiksmīga pašnāvības mēģinājuma 2010. gada 16. decembrī Amanda Aizpuriete presē atklāja, ka to mēģinājusi vairākkārt.[3] Arī pēc rezonansi ieguvušā pašnāvības mēģinājuma Amanda Aizpuriete turpināja publicēties. 2011. gada aprīlī klajā nāca dzejas un prozas krājums "ledusskapja šūpuļdziesma".[4]

Daiļrade[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzejoļu krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nāks dārzā māte. Rīga: Liesma, 1980.
  • Kāpu iela. Rīga: Liesma, 1986.
  • Nākamais autobuss [arī atdzeja]. Rīga: Liesma, 1990.
  • Pēdējā vasara. Rīga: Preses nams, 1995.
  • Bābeles nomalē. Rīga: Enigma, 1999.
  • Vēstuļu vējš. Rīga: Atēna, 2004.
  • ledusskapja šūpuļdziesma [dzeja un proza]. Rīga: Mansards, 2011.
  • Šonakt biju zaļš putns [dzeja un dienasgrāmata]. Rīga: Pētergailis, 2011.
  • Turp. Rīga: Pētergailis, 2013.

Citi izdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sārtu baložu bars [pastkaršu komplekts ar dzejoļiem]. Rīga, 1999
  • Nakts peldētāja [romāns]. Rīga: Daugava, 2000
  • Viršu debesīs [dzejas izlase]. Rīga: Jumava, 2003.

Sastādītās grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Blīvā upe [dzejas izlase Latvijas 80. gadadienai]. Rīga: Noass, 1998.
  • Plīvurdeja un bezdibenis. Bezdibenis un Plīvurdeja: latviešu mīlas dzejas antoloģija 2 sējumos. Rīga: Jumava, 1999-2000.
  • Uģis Vekters. Parks naksnīgiem sienāžiem. Rīga: Pētergailis, 2001.
  • Juris Italo Veitners. Putns debesīs. Rīga: Pētergailis, 2003.
  • Juris Kunnoss. Jura Kunnosa X. Rīga: Neputns, 2008.

Grāmatas citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Die Untiefen des Verrats ("Nodevības dziļumi", vācu valodā). Reinbek: Rowohlt, 1993.
  • Lass mir das Meer ("Atstāj man jūru", vācu valodā). Reinbek: Rowohlt, 1996.
  • Babylonischer Kiez ("Bābeles nomalē", vācu valodā). Reinbek: Rowohlt, 2000.
  • Så som skymningen älskar dig ("Kā mijkrēsli es mīlu tevi", zviedru valodā). Lund Ariel Ellerström, 2002.
  • Сумерки тебя любят ("Krēsla tevi mīl", krievu valodā). Rīga: ALIS, 2005.
  • Vihreäsilmäinen yö ("Nakts ar zaļām acīm", somu valodā). Turku: Sammakko, 2006.
  • Plaukiotoja naktimis ("Nakts peldētāja", lietuviešu valodā). Šauļu Universitātes izdevniecība, 2009.

Atdzejojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Anna Ahmatova. "Baltie gājputni". Rīga: Liesma, 1983 (līdzautore)
  • Uve Kolbe. "Bezmiega sastāvdaļas". Rīga: Nordik, 2000
  • Anna Ahmatova. "Melnais gredzens". Rīga: Atēna, 2003
  • Ivans Franko. "Dzejas" Rīga: LUBA, 2006 (līdzautore)
  • Georgs Trākls. "Sebastiāns sapnī". Rīga: Jaunā Daugava, 2006 (līdzautore)
  • Josifs Brodskis. "Dzejas izlase". Rīga: Neputns, 2009 (līdzautore)
  • Inta Ezergaile. "Melnās gailenes". Rīga: Atvērtās krātuves, 2013.
  • Nikolajs Gumiļovs. "Dzeja". Rīga: Neputns, 2016 (līdzautore)

Nozīmīgākie tulkojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kens Kīzijs. "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu". Jumava, 1997.
  • Džons Apdaiks. "Īstvikas raganas". Jumava, 1998.
  • Francs Kafka. "Process". Daugava, 1999.
  • Virdžīnija Vulfa. "Orlando". Hekate, 1999.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]