Amanda Aizpuriete

Vikipēdijas lapa
Amanda Aizpuriete
Personīgā informācija
Dzimusi 1956. gada 28. martā
Valsts karogs: Padomju Savienība Jūrmala, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 2023. gada 22. oktobrī (67 gadi)
Valsts karogs: Latvija Jūrmala, Latvija
Tautība latviete
Dzīvesbiedrs Andris Hiršs
Andris Bergmanis
Bērni 4 (2 meitas un 2 dēli)
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejniece, tulkotāja, atdzejotāja
Valoda latviešu
Rakstīšanas laiks 1976—2023
Augstskola Latvijas Universitāte
Apbalvojumi
  • Bavārijas mākslas akadēmijas Dzejas balva (1999)
  • Dzejas dienu balva (2000)
  • Literatūras gada balva (2003, 2021)
  • Ojāra Vācieša literārā prēmija (2013)
  • Vilenicas dzejas festivāla galvenā balva (2022)

Amanda Aizpuriete (dzimusi 1956. gada 28. martā Jūrmalā, mirusi 2023. gada 22. oktobrī, Jūrmalā[1]) bija latviešu dzejniece, tulkotāja un atdzejotāja. Publicējusi septiņus dzejoļu krājumus latviešu valodā. Aizpurietes darbi tulkoti vismaz 14 valodās.[2]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1956. gadā Jūrmalā. Mācījās Jūrmalas 4. vidusskolā, studēja filoloģiju un filozofiju Latvijas Valsts universitātē, 1976. gadā publicēja savu pirmo dzeju avīzē Literatūra un Māksla. Papildinājās Maskavas Maksima Gorkija Literatūras institūta atdzejošanas seminārā. Strādāja par dzejas konsultanti žurnālā “Avots” un līdzstrādnieci žurnālā “Karogs” un “Vides Vēstis”. Pēc pašnāvības mēģinājuma 2010. gada 16. decembrī Amanda Aizpuriete presē atklāja, ka to mēģinājusi vairākkārt.[3] Tomēr Amanda Aizpuriete turpināja publicēties. 2011. gada aprīlī klajā nāca dzejas un prozas krājums "ledusskapja šūpuļdziesma",[4] Līdz 2020. gadam Amanda Aizpuriete finansiālu iemeslu dēļ mitinās Dzeldā, Nīkrāces pagastā.

2020. gada oktobrī krājums "Pirms izvākšanās", kurā apkopoti dzejoļi, kas tapuši septiņu gadu laikā.[5]

Daiļrade[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1999. gadā Aizpuriete saņēma Bavārijas Mākslas akadēmijas Dzejas balvu. 2000. gadā viņa bija viena no trim autoriem, kas Latviju pārstāvēja starptautiskajā projektā "Literatūras ekspresis". 2000. gadā viņa saņēma Dzejas dienu balvu par krājumu "Bābeles nomalē". Par 2003. gadā izdoto A. Ahmatovas dzejas izlasi viņai piešķirta Literatūras gada balva par labāko atdzejojumu. 2013. gadā Aizpuriete saņēmusi Ojāra Vācieša prēmiju par krājumu "Turp".[6] Par dzejoļu krājumu "Pirms izvākšanās" saņēma Literatūras gada balvu un Dzintara Soduma balvu (2021).[7] 2022. gadā starptautiskajā Vilenicas dzejas festivālā Slovēnijā saņēma festivāla galveno balvu.[8] Atdzejoja Annas Ahmatovas, Josifa Brodska, Uves Kolbes, Georga Trākla un citu autoru dzejoļus. Aizpurietes dzejas izlases iznāca vācu, zviedru, somu un krievu valodā, viņas romāns "Nakts peldētāja" tulkots lietuviešu valodā. 1990. gados Vācijā izdotas trīs viņas dzejas izlases.

Dzejoļu krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nāks dārzā māte. Rīga: Liesma, 1980.
  • Kāpu iela. Rīga: Liesma, 1986.
  • Nākamais autobuss [arī atdzeja]. Rīga: Liesma, 1990.
  • Pēdējā vasara. Rīga: Preses nams, 1995.
  • Bābeles nomalē. Rīga: Enigma, 1999.
  • Vēstuļu vējš. Rīga: Atēna, 2004.
  • ledusskapja šūpuļdziesma [dzeja un proza]. Rīga: Mansards, 2011.
  • Šonakt biju zaļš putns [dzeja un dienasgrāmata]. Rīga: Pētergailis, 2011.
  • Turp. Rīga: Pētergailis, 2013.
  • Pirms izvākšanās. Rīga: Neputns, 2020.

Citi izdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sārtu baložu bars [pastkaršu komplekts ar dzejoļiem]. Rīga, 1999
  • Nakts peldētāja [romāns]. Rīga: Daugava, 2000
  • Viršu debesīs [dzejas izlase]. Rīga: Jumava, 2003.

Sastādītās grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Blīvā upe [dzejas izlase Latvijas 80. gadadienai]. Rīga: Noass, 1998.
  • Plīvurdeja un bezdibenis. Bezdibenis un Plīvurdeja: latviešu mīlas dzejas antoloģija 2 sējumos. Rīga: Jumava, 1999-2000.
  • Uģis Vekters. Parks naksnīgiem sienāžiem. Rīga: Pētergailis, 2001.
  • Juris Italo Veitners. Putns debesīs. Rīga: Pētergailis, 2003.
  • Juris Kunnoss. Jura Kunnosa X. Rīga: Neputns, 2008.

Grāmatas citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Die Untiefen des Verrats ("Nodevības dziļumi", vācu valodā). Reinbek: Rowohlt, 1993.
  • Lass mir das Meer ("Atstāj man jūru", vācu valodā). Reinbek: Rowohlt, 1996.
  • Babylonischer Kiez ("Bābeles nomalē", vācu valodā). Reinbek: Rowohlt, 2000.
  • Så som skymningen älskar dig ("Kā mijkrēsli es mīlu tevi", zviedru valodā). Lund Ariel Ellerström, 2002.
  • Сумерки тебя любят ("Krēsla tevi mīl", krievu valodā). Rīga: ALIS, 2005.
  • Vihreäsilmäinen yö ("Nakts ar zaļām acīm", somu valodā). Turku: Sammakko, 2006.
  • Plaukiotoja naktimis ("Nakts peldētāja", lietuviešu valodā). Šauļu Universitātes izdevniecība, 2009.
  • Die Untiefen des Verrats ("Nodevības dziļumi", vācu valodā). Zürich: Ink Press, 2017.

Atdzejojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Anna Ahmatova. "Baltie gājputni". Rīga: Liesma, 1983 (līdzautore)
  • Uve Kolbe. "Bezmiega sastāvdaļas". Rīga: Nordik, 2000
  • Anna Ahmatova. "Melnais gredzens". Rīga: Atēna, 2003
  • Ivans Franko. "Dzejas" Rīga: LUBA, 2006 (līdzautore)
  • Georgs Trākls. "Sebastiāns sapnī". Rīga: Jaunā Daugava, 2006 (līdzautore)
  • Josifs Brodskis. "Dzejas izlase". Rīga: Neputns, 2009 (līdzautore)
  • Inta Ezergaile. "Melnās gailenes". Rīga: Atvērtās krātuves, 2013.
  • Nikolajs Gumiļovs. "Dzeja". Rīga: Neputns, 2016 (līdzautore)

Nozīmīgākie tulkojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]