Amaterasu

Amaterasu zīmējums (Utagava Kunisada, 1856).

Amaterasu (japāņu: 天照, pilnā vārdā Amaterasu Ōmikami — 天照大御神, kas nozīmē "Lielā dieviete, kas spīd debesīs") ir Saules dieviete Japānas mitoloģijā un galvenā sintoisma dievība. Viņa tiek uzskatīta par Japānas imperatoru dievišķo priekšteci un ir centrālais tēls Japānas radīšanas mītos. Amaterasu simbolizē gaismu, dzīvību un valdnieka leģitimitāti, un viņas kults ir saglabājies līdz mūsdienām. Viņas tēls ir cieši saistīts ar Japānas identitāti, imperatora institūciju un valsts simboliem.

Mitoloģiskā izcelsme

Amaterasu ir viena no trim galvenajiem dieviem, kas radās, kad dievi Izanagi un Izanami radīja Japānas salas un pasauli. Pēc tam, kad Izanami nomira, Izanagi devās pēc viņas uz mirušo valstību Jomi, bet pēc neveiksmes un atgriešanās veica rituālu attīrīšanos. Mazgājoties viņš radīja trīs dievus:

• Amaterasu — no kreisās acs (Saules dieviete).
• Cukujomi — no labās acs (Mēness dievs).
• Susanoo — no deguna (Vētru un jūru dievs).

Amaterasu tika nozīmēta kā Debesu valstības (Takamagaharas) valdniece.

Galvenie mīti par Amaterasu

1. Amaterasu un Susanoo konflikts

Amaterasu brālis Susanoo, Vētru dievs, bija pazīstams ar savu nevaldāmo dabu. Kad viņš ieradās debesīs, lai atvadītos no māsas, Amaterasu baidījās, ka viņš plāno viņai uzbrukt. Lai pierādītu savu labvēlību, viņi sacentās, kurš var radīt varenākus dievus.

Tomēr Susanoo kļuva agresīvs un izpostīja Amaterasu laukus un apgānīja viņas māju. Šokēta un dusmīga, Amaterasu paslēpās debesu alā (Ame-no-Iwato), un pasaule iegrima tumsā, jo viņas gaisma vairs neapspīdēja zemi.

2. Amaterasu atgriešanās no alas

Lai atgrieztu gaismu, dievi sanāca kopā un izmantoja dažādus trikus. Viņi sarīkoja skaļu svinību un deju, kurā piedalījās dieviete Ame-no-Uzume, kas izraisīja lielu jautrību. Ziņkārības vadīta, Amaterasu izslējās no alas un, ieraugot savu atspulgu spogulī, aizkavējās. Tajā brīdī pārējie dievi izvilka viņu ārā, un pasaule atkal tika apgaismota.

Šis mīts tiek interpretēts kā Saules aptumsuma alegorija un simbolizē Saules nozīmi Japānas kultūrā.

3. Amaterasu un Cukujomi

Amaterasu un Cukujomi bija precējušies, taču pēc strīda izšķīrās un aizgāja katrs valdīt pār savu debess pusi - dienu un nakti.

Simboli un pielūgsme

1. Svētie priekšmeti

Amaterasu tiek saistīta ar Japānas imperatora regālijām:

• Spogulis (Yata no Kagami) — patiesības un gudrības simbols.
• Zobens (Kusanagi no Tsurugi) — spēka un varas simbols.
• Dārgakmens (Yasakani no Magatama) — harmonijas un imperatora leģitimitātes simbols.

Šie trīs priekšmeti veido "Trīskāršo Svēto dārgumu" (三種の神器, Sanshu no Jingi) un tiek glabāti svētnīcās. Sākotnēji Amaterasu šos priekšmetus izsniedza savam mazdēlam Ninigi-no-Mikoto, kad tas devās valdīt pār sauszemi.

2. Ises svētnīca

Galvenā Amaterasu pielūgsmes vieta ir Ises svētnīca (伊勢神宮) Mie prefektūrā, kas ir viens no nozīmīgākajiem sintoisma tempļiem Japānā. Tikai Japānas imperatora ģimene var oficiāli veikt rituālus šajā svētnīcā. Tā tiek pārbūvēta ik pēc 20 gadiem, lai saglabātu tradīcijas un garīgo tīrību.

Amaterasu un Japānas imperatora dinastija

Japānas imperators tiek uzskatīts par Amaterasu tiešo pēcteci. Saskaņā ar leģendu pirmais Japānas imperators Džimmu (Jimmu Tennō) cēlies no Ninigi-no-Mikoto. Tādējādi Japānas imperatora vara tiek uzskatīta par dievišķi leģitīmu, un viņa saikne ar Amaterasu tiek uzsvērta valsts reliģijā.

Saistība ar citām kultūrām

Līdzīgi kā Amaterasu ir Saules dieviete Japānā, arī citās pasaules mitoloģijās pastāv Saules dievības:

• Hēlijs (grieķu mitoloģijā)
• Ra (ēģiptiešu mitoloģijā)
• Sūrja (hindu mitoloģijā)
• Sola (skandināvu mitoloģijā)
• Saule (baltu mitoloģijā)

Atšķirībā no daudzām citām kultūrām, kurās Saule tiek saistīta ar vīriešu dieviem, Japānā tā ir sievišķais spēks.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Amaterasu.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)