Amazon Web Services

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par mākoņdatošanas pakalpojumu. Par mūzikas grupu skatīt rakstu AWS.
Amazon Web Services, Inc.
Darbības joma informācijas tehnoloģijas
Galvenais birojs Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Pakalpojumi tīmekļa pakalpojumi, mākoņskaitļošana
Mātes uzņēmums Amazon
Tīmekļa vietne aws.amazon.com

Amazon Web Services, Inc. (AWS) ir ASV uzņēmuma Amazon.com meitasuzņēmums, kas nodrošina mākoņdatošanas platformas pēc pieprasījuma privātpersonām, uzņēmumiem un valsts institūcijām uz maksas abonēšanas pamata.

Tehnoloģija ļauj abonentiem iegūt virtuālu datoru klasteri, kas ir pieejams visu laiku, izmantojot internetu. AWS virtuālo datoru versija emulē lielāko daļu īstā datora atribūtu, ieskaitot aparatūru (centrālais procesors un grafiskais procesors, brīvpiekļuves atmiņa, cietais disks / pusvadītāju disks), operētājsistēmas izvēli, tīklošanu un iepriekš ielādētu programmatūru, piemēram, tīmekļa serverus, datu bāzes, utt. Katra AWS sistēma virtualizē arī savas konsoles ievadizvadi (tastatūru, displeju un peli), ļaujot AWS abonentiem pieslēgties savai AWS sistēmai, izmantojot modernu pārlūku. Pārlūkprogramma ir kā logs virtuālajā datorā, ļaujot abonentiem pieteikties, konfigurēt un izmantot savas virtuālās sistēmas tāpat, kā tie būtu reāli fiziskie datori.

AWS tehnoloģija tiek realizēta serveru fermās visā pasaulē. Maksa par pakalpojumu tiek aprēķināta, kombinējot lietošanu, abonenta izvēlētās aparatūras, OS, programmatūras, tīklošanas funkcijas, nepieciešamo pieejamību, redundanci, drošības un apkalpošanas iespējas. Abonenti var maksāt par vienu virtuālo AWS datoru, fizisko īpašdatoru vai to klasteri. Abonēšanas līgumā Amazon nodrošina drošību abonentu sistēmām.

2017. gadā AWS piedāvāja vairāk nekā 90 pakalpojumu, aptverot plašu spektru, piemēram, skaitļošanu, uzglabāšanu, tīklošanu, datu bāzi, analīzi, lietojumprogrammu pakalpojumus, izvietošanu, pārvaldību, mobilos pakalpojumus, izstrādes rīkus un lietu interneta rīkus. Populārākie ir Amazon Elastic Compute Cloud (EC2) un Amazon Simple Storage Service (S3). Lielākā daļa pakalpojumu nav tieši pieejami lietotājiem, bet tiek piedāvāta funkcionalitāte ar API starpniecību, ko izstrādātāji var izmantot savās lietojumprogrammās. Amazon Web Services piedāvājumiem var piekļūt ar HTTP protokolu, izmantojot REST arhitektūras stilu un SOAP protokolu.

Amazon piedāvā AWS kā veidu, kas abonentiem ļauj ātrāk un lētāk iegūt liela mēroga skaitļošanas jaudu, tā vietā, lai pašiem izveidotu faktisku fizisko serveru fermu. Pēc Synergy Group datiem, 2017. gadā AWS piederēja 34 % no visiem mākoņiem (IaaS, PaaS), bet nākamajiem trim konkurentiem Microsoft, Google un IBM attiecīgi 11 %, 8 %, 6 %.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amazon Web Services platforma tika palaista 2002. gada jūlijā, un sākotnēji tajā bija tikai daži savā starpā nesaistīti rīki un pakalpojumi. 2003. gada beigās AWS koncepcija tika publiski pārveidota, kad Kriss Pinkems (Chris Pinkham) un Bendžamins Bleks (Benjamin Black) prezentēja rakstu, kurā izklāstīts redzējums par Amazon mazumtirdzniecības IT infrastruktūru, kas būtu pilnībā standartizēta, pilnībā automatizēta un plaši balstītos uz tīmekļa pakalpojumiem, piemēram, datu uzglabāšana. Raksta beigās viņi minēja iespēju pārdot piekļuvi virtuālajiem serveriem kā pakalpojumu, ierosinot, ka uzņēmums varētu gūt ieņēmumus no jauniem ieguldījumiem infrastruktūrā. 2004. gada novembrī pirmais AWS pakalpojums Simple Queue Service (SQS) tika atvērts publiskai izmantošanai. Pēc tam Pinkems un galvenais attīstītājs Kristofers Brauns (Christopher Brown) ar komandu Keiptaunā, Dienvidāfrikā izstrādāja Amazon EC2 pakalpojumu.

2006. gada 14. martā Amazon Web Services tika oficiāli atkārtoti palaists, apvienojot trīs sākotnējos pakalpojumu piedāvājumus: Amazon S3 mākoņkrātuvi, SQS un EC2. AWS platforma beidzot nodrošināja integrētu pamata tiešsaistes pakalpojumu komplektu. 2010. gada novembrī tika ziņots, ka visas Amazon.com mazumtirdzniecības vietnes ir pārgājušas uz AWS platformu.

Lai atbalstītu nozares mēroga apmācību un prasmju standartizāciju, AWS 2013. gada 30. aprīlī sāka piedāvāt datorinženieru sertifikācijas programmu, lai uzsvērtu zināšanas mākoņdatošanas jomā.

2016. gadā AWS sāka sadarbību ar Digital Currency Group, lai izveidotu laboratoriju vidi, kas uzņēmumiem ļautu eksperimentēt ar blokķēžu tehnoloģijām. 2016. gada 1. ceturksnī AWS ieņēmumi bija 2,57 miljardi ASV dolāru ar tīro peļņu 604 miljoni ASV dolāru, par 64 % vairāk nekā 2015. gada 1. ceturksnī, tādējādi AWS pirmo reizi bija ienesīgāka nekā Amazon Ziemeļamerikas mazumtirdzniecības bizness. 2017. gadā AWS ieņēmumi sasniedza 17,46 miljardus USD. 2018. gada janvārī AWS sāka mākoņskaitļošanas automērogošanas pakalpojumu.

2021. gada 25. jūnijā Amazon Web Services iegādājās uzņēmumu Wickr, kas piedāvāja šifrētas tūlītējās ziņapmaiņas lietojumprogrammu.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. AWS has acquired encrypted messaging service Wickr Carly Page, Ingrid Lunden, techcrunch.com, June 25, 2021

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]