Amosa grāmata
.jpg)
Amosa grāmata, saīsinājumā Am (ivritā: ספר עמוס, séfer amamí), ir viena no Vecās Derības praviešu grāmatām un ir trešā no Divpadsmit mazo praviešu grāmatām. Tā sastāv no deviņām nodaļām un tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni 8. gadsimtā p.m.ē.[1][2][3] Amoss bija pravietis no Tekojas, kas atradās Jūdejas dienvidos, taču viņa pravietiskā darbība galvenokārt bija vērsta uz Izraēlas ķēniņvalsti. Grāmatas centrālā tēma ir Dieva taisnīgums un sociālā netaisnība. Amoss asi kritizē sabiedrības morālo pagrimumu, bagāto slāņu apspiešanu pret nabadzīgajiem un reliģisko liekulību, uzsverot, ka pat Dieva izredzētā tauta netiks pasargāta no soda, ja tā neievēros taisnīgumu.[4][5] Viņa vēstījums brīdina par gaidāmo sodu izraēliešiem un citām tautām, taču grāmatas noslēgumā tiek sniegta cerība par nākotnes atjaunošanu. Amosa grāmata ir nozīmīgs pravietiskās literatūras piemērs, kas uzsver ētikas un sociālās atbildības nozīmi attiecībās ar Dievu.
Grāmatas saturs un struktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Amosa grāmata sastāv no deviņām nodaļām, kurās ietverts pravieša Amosa vēstījums par Dieva taisnīgumu, soda nenovēršamību un cerību par nākotnes atjaunošanu. Grāmata ir sadalāma trīs galvenajās tematiskajās daļās — spriedums pār tautām, pravietojumi par Izraēlas un Jūdejas grēkiem, kā arī redzējumi par sodu un glābšanu.
1. un 2. nodaļa stāsta par sodu apkārtējām tautām. Grāmatas sākumā Amoss izsaka Dieva spriedumu apkārtējām tautām, tostarp Damaskai, Gazai, Tīrai, Edomai, Ammonam un Moābam, kā arī Jūdejai un Izraēlai. Šajās pravietojumu runās uzsvērti tautu izdarītie pārkāpumi — vardarbība, netaisnība un cilvēku apspiešana. Sākotnēji pravietis nosoda svešas tautas, taču pēc tam vēršas pret pašu Izraēlu un Jūdeju, norādot uz viņu grēkiem un brīdinot par Dieva sodu.
No 3. līdz 6. nodaļai tiek stāstīts par Izraēlas un Jūdejas grēkiem un brīdinājumiem. Šī daļa galvenokārt ir vērsta uz izraēliešiem un tās sabiedrības morālo pagrimumu. Amoss kritizē sabiedrības netaisnību, bagāto apspiešanu pret nabadzīgajiem un reliģisko liekulību, kad dievkalpošana tiek veikta bez iekšējas ticības un taisnības. Pravietis brīdina, ka, ja tauta neatgriezīsies pie patiesās ticības un taisnības, to piemeklēs Dieva sods. Šajā daļā tiek uzsvērts, ka Dieva izredzētība nenozīmē aizsardzību pret taisnīgu spriedumu.
Pēdējās divās nodaļās (7.–9. nodaļa) ir redzējumi par sodu un glābšanu. Grāmatas noslēdzošajā daļā Amoss apraksta vairākus pravietiskus redzējumus, kas simbolizē Izraēlas likteni:
- Siseņu uzbrukums (7:1–3) — tuvojas iznīcība, bet Dievs to atliek.
- Uguns tiesa (7:4–6) — tautai draud sadegšana, taču tā tiek apžēlota.
- Svina svira (mēraukla) (7:7–9) — Dievs izmēra tautas grēkus un piespriež sodu.
- Vasaras augļu grozs (8:1–3) — Izraēlas gals ir tuvu.
- Dieva templis sabrūk (9:1–4) — neviens nevar izbēgt no Dieva tiesas.
Pēc šiem redzējumiem Amosa grāmata noslēdzas ar cerības vēsti — pēc soda Dievs atjaunos Dāvida dzimtu un Izraēlas tautu, un nākotnē valdīs miers un taisnīgums (9:11–15).[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Book of Amos» (angļu). World History Encyclopedia. Skatīts: 2025. gada 23. februārī.
- ↑ «The Book of Amos». 929chapters.com (angļu). Skatīts: 2025. gada 23. februārī.
- ↑ «Amos» (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2025. gada 23. februārī.
- ↑ Tom Finley. «Social Justice in Amos» (angļu). Biola University. Skatīts: 2025. gada 23. februārī.
- ↑ «Amos: The Social Justice Prophet». jewishideas.org (angļu). Skatīts: 2025. gada 23. februārī.
- ↑ «Amos 9 – Raising Up the Ruins» (angļu). Enduring Word. Skatīts: 2025. gada 23. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Amosa grāmata.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
 | Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|