Amsterdama

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par pilsētu Nīderlandē. Par citām jēdziena Amsterdama nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Amsterdama
Amsterdam
Pilsēta un municipalitāte
Amsterdama
Karogs: Amsterdama
Karogs
Ģerbonis: Amsterdama
Ģerbonis
Amsterdama (Nīderlande)
Amsterdama
Amsterdama
Koordinātas: 52°22′23″N 4°53′32″E / 52.37306°N 4.89222°E / 52.37306; 4.89222Koordinātas: 52°22′23″N 4°53′32″E / 52.37306°N 4.89222°E / 52.37306; 4.89222
Valsts Karogs: Nīderlande Nīderlande
Province Ziemeļholande
Administrācija
 • Mērs Femke Halsema
Platība
 • Pilsēta un municipalitāte 219 km2
 • sauszeme 166 km2
Augstums −2 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • Pilsēta un municipalitāte 921 468
 • blīvums 3 714,9/km²
 • urbānā teritorija 1 112 165
 • aglomerācija 1 575 263
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indeksi 1011–1109
Tālruņu kods 020
Mājaslapa amsterdam.nl
Amsterdama Vikikrātuvē

Amsterdama (nīderlandiešu: Amsterdam) ir pilsēta un municipalitāte Nīderlandes centrālajā daļā, pie Amstelas upes ietekas Eiselmērā. Nīderlandes galvaspilsēta un lielākā pilsēta, tomēr valsts valdība atrodas Hāgā. Amsterdama arī nav Ziemeļholandes galvaspilsēta (tā ir Hārlema).

Liels ekonomikas un finanšu centrs. Otra lielākā (aiz Roterdamas) Nīderlandes osta. Amsterdamā notika 1928. gada vasaras olimpiskās spēles. Pilsētas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Amsterdamā atrodas septiņas no 500 pasaules lielāko uzņēmumu galvenajām mītnes vietām kā Philips un ING Group. 2012. gadā pilsēta tika atzīta kā otrā labākā pilsēta pasaulē kurā dzīvot pēc ekonomiskās attīstības. Amsterdama ir viena no riteņbraucējiem draudzīgākajām pilsētām pasaulē ar plašu veloceliņu tīklu. Pilsētas teritorijā atrodas Amsterdamas metro.

Pilsētas centru daudzi kanāli sadala salās, tāpēc Amsterdama iesaukta par "Ziemeļu Venēciju". Kanālu kopējais garums pārsniedz 100 kilometrus. Amsterdama ir pazīstam ar savu koncertzāli Concertgebouw, un tās pasaulslaveno orķestri Koninklijk Concertgebouworkest, kuras diriģents kopš 2004. gada ir Mariss Jansons.

Amsterdamas fondu birža ir vecākā pasaulē. Pilsētā atrodas vairāki pasaulslaveni muzeji kā, piemēram, Nacionālais muzejs (Rijksmuseum) ar Rembranta (9 gleznas), Vermēra (4 gleznas) un Halsa darbiem, Van Goga muzejs (Van Gogh Museum), Rembranta muzejmāja (Rembrandthuis), Stedelijk Museum - modernās mākslas muzejs un Annas Frankas muzejmāja (Anne Frankhuis). Pazīstama arī ar savu "sarkano lukturu" rajonu - Wallen, kurā atrodas arī daudzi Coffeeshop - marihuānas kafejnīcas, kuras lietošana Nīderlandē ir atļauta. Katru gadu pilsētu apmeklē apmēram 3,66 miljoni ārvalstu tūristi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstos Amsterdama pirmo reizi minēta 1275. gada kā zvejnieku apmetne. Pilsētas tiesības ir kopš 1300. vai 1306. gada. Pilsēta uzplauka, pateicoties tirdzniecībai ar Hanzas savienību. Pēc Astoņdesmitgadu kara, kad Nīderlande ieguva neatkarību no Spānijas, pilsēta strauji uzplauka, jo tā bija ļoti toleranta pret dažādiem bēgļiem, tāpēc pieņēma ebrejus no Spānijas un Portugāles, tirgotājus no Antverpenes (tā bija palikusi Spānijas sastāvā), hugenotus.

17. gadsimtā tiek uzskatīts par Amsterdamas "zelta laikmetu", tajā laikā Amsterdama tika uzskatīta par vienu no bagātākajām pilsētām pasaulē. Amsterdama kļuva bagāta tirgojoties ar Ziemeļameriku, Baltijas jūras valstīm, Āfriku, Brazīliju un Indonēziju. Pilsēta kļuva par nozīmīgāko punktu graudu eksportēšanā un viens no galvenajiem finanšu centriem pasaulē.

18. gadsimtā Nīderlande pamazām zaudēja sava pozīcijas, līdz ar to Amsterdamas ostas nozīme samazinājās, jo priekšplānā izvirzījās Lielbritānija. Viszemāko punktu pilsētas attīstība piedzīvoja Napoleona karu laikā, kad Lielbritānija realizēja kontinentālo blokādi. Līdz ar industriālo revolūciju Amsterdamas osta atkal atdzima, sevišķi, kad tika izraksts kanāls, kas savienoja pilsētu ar Reinu.

Neilgi pirms Pirmā pasaules kara pilsēta turpināja izplesties. Kara laikā Nīderlande bija neitrāla. Amsterdamā notika nemieri sakarā ar pārtikas un degvielas trūkumu pilsētā. Iedzīvotāji sāka izzagt veikalus un noliktavas, lai iegūtu pārtiku.

Otrajā pasaules karā 1940. gada 10. maijā pilsētu ieņēma vācu karaspēks. No pilsētas uz koncentrācijas nometnēm tika izsūtīti vairāk kā 60 000 ebreju. Viena no pazīstamākajiem izsūtītajiem cilvēkiem bija Anna Franka. Pēc Otrā pasaules kara beigām pilsēta atkal tika nošķirta no pasaules, un tajā atkal sākās pārtikas un degvielas trūkums. Lielākā daļa no pilsētas kokiem tika nocirsti un no ebreju īpašumiem izzagtas koka mēbeles, lai pilsētu nodrošinātu ar siltumu.

1977. gadā pilsētā tika atklāts metro ar vienu līniju. Bija plānots vērienīgs metro tīkls cauri visai pilsētai, bet tas netika realizēts.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amsterdama atrodas Nīderlandes rietumu daļā, Ziemeļholandes provincē. Cauri pilsētas centram plūst Amstelas upe, kurā kopā saplūst vairāki mazi kanāli. Pilsēta atrodas divus metrus zem jūras līmeņa un to ar Ziemeļjūru savieno Ziemeļjūras kanāls. Pilsētas dienvidrietumos atrodas mežs. 12 % no pilsētas veido parki un rezervāti.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētas un municipalitātes robežās, 2014. gadā dzīvoja 813 562 iedzīvotāji, administratīvajās robežās 1 112 165 iedzīvotāji, bet pilsētas aglomerācijā 1 575 263 iedzīvotāji. Katru gadu iedzīvotāju skaits pieaug. 2012. gadā iedzīvotāji sastāvēja no 49,5 % nīderlandiešiem un 50,5 % iebraucējiem. 17% no iedzīvotājiem pieder pie kristietības un 14% pie islāma.

Pirms Otrā pasaules kara 10 % no iedzīvotāju kopējā skaita veidoja ebreji, bet pēc Otrā pasaules kara tikai 20% no kopējā ebreju skaita izdzīvoja.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amsterdamā dzimuši:

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Bevolkingsontwikkeling; regio per maand». Q167086. Skatīts: 23 maijs 2023.