Ana Blandiana
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Ana Blandiana (īstajā vārdā Otīlija Valērija Rusana (dz. Comana) (rumāņu: Otilia Valeria Rusan (Coman)); dzimusi 1942. gada 25. martā Timišoarā, Rumānijā) ir rumāņu dzejniece, esejiste un tulkotāja, viena no slavenākajām mūsdienu rumāņu rakstniecēm.
Saņēmusi vairākus literāros apbalvojumus, tajā skaitā Rumānijas Rakstnieku savienības dzejas balvu (1969), Bukarestes Rakstnieku asociācijas balvu (1980), Herdera balvu (1982),[1] Kanādas Griffin Trust atzinību par mūža ieguldījumu (2018).[2]
2009. gadā par ieguldījumu Eiropas kultūrā un cīņā par cilvēktiesībām viņai piešķirts Francijas Goda Leģiona ordenis.[3]
Viņas darbi ir tulkoti vairāk nekā 20 valodās.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Otīlija Valērija Comana ir priestera Georga un grāmatvedes Otīlijas vecākā meita. Viņa, izmantojot pseidonīmu Ana Blandiana, 1959. gadā debitē Klužas žurnālā Tribuna ar diviem dzejoļiem. Par pseidonīmu dzejniece izvēlējās mātes dzimto Blandianas ciemu Albas žudecā, pieskaņojot tam vārdu Ana.[1] Pēc šīs publikācijas viņas darbus aizliedz izdot, kā arī A. Blandianai tiek liegta iespēja iestāties universitātē, jo viņas tēvs atrodas apcietinājumā kā tautas ienaidnieks.
Pēc režīma mīkstināšanās viņas dzejoļi 1963. gadā tiek publicēti žurnālā Contemporanul, tajā pašā gadā A. Blandiana iestājas Klužas Universitātes Filoloģijas fakultātē. Pēc universitātes beigšanas 1967. gadā Bukarestē strādā par literārā žurnāla redaktori un bibliotekāri tēlotājmākslas institūtā. No 1974. līdz 1988. gadam ar cenzūras radītiem pārtraukumiem rakstījusi sleju literatūras žurnālā România literară.
Pirmais dzejas krājums Persoana întâia plural (Pirmā persona daudzskaitlī) tiek izdots 1964. gadā, kam 1966. gadā seko otrs krājums Călcâiul vulnerabil (Ahileja papēdis) un A treia taină (Trešais noslēpums) 1969. gadā.
Reaģējot uz sarežģītajiem dzīves apstākļiem diktatūras režīmā, A. Blandiana savos darbos sāk kritizēt valdošo varu. 1984. gadā literārajā žurnālā Amfiteatru tiek publicēts dzejolis Totul (Viss), kas ir saraksts ar tajā laikā rumāņiem aktuālām lietām — pārtikas normām, trūkumu, Nikolajes Čaušesku personības kulta simboliem.[4] Žurnāls pēc izdošanas nekavējoties tika izņemts no apgrozības, redaktori atlaisti un dzejniece saņēma draudus pa tālruni no režīma atbalstītājiem.
1988. gadā A. Blandiana uzraksta dzejoli par kaķi, parodējot N. Čaušesku. Šī dzejoļa dēļ A. Blandianas darbus aizliedz izdot Rumānijā, viņas grāmatas tiek izņemtas no bibliotēkām un grāmatnīcām, bet pašu rakstnieci un viņas vīru uzrauga drošības policija. Atbalstot A. Blandianu, šajā periodā viņas grāmatu Sniega stunda latviski tulko un izdod Leons Briedis.[5]
Pēc Rumānijas revolūcijas 1989. gada decembrī Ana Blandiana iesaistās politikā, aktīvi kritizējot postkomunistisko valdību.
1990. gadā Ana Blandiana tiek ievēlēta par pirmo Rumānijas PEN kluba prezidenti.
1993. gadā kopā ar vīru Romulu Rusanu, ar kuru viņa apprecējās 1960. gadā, izveidoja Starptautisko komunisma izpētes centru. Ar šī centra gādību tika dibināts Rumānijas Komunisma upuru un pretošanās kustības memoriāls.[6]
Darbi latviešu valodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latviešu valodā 1989. gadā ir izdots dzejas un eseju krājums Sniega stunda. Citi Anas Blandianas darbi latviešu valodā galvenokārt ir iekļauti tādos literatūras un kultūras izdevumos, kā Kentaurs XXI, Domuzīme, Literatūra un Māksla, Karogs u. c.
- Tabletes (fragments no eseju grāmatas Kā lieciniece) (1976) (tulk. L. Briedis)
- Sniega stunda (1989) (tulk. un atdz. L. Briedis)
- Dzejoļi Pakalni; Uztakts (1989) (atdz. L. Briedis)
- Eseja Par sieviešu dzimti (1989) (tulk. L. Briedis)
- Stāsts Neīstā brūce (1990) (tulk. L. Briedis)
- Dzejoļi In memoriam; Cik viegli; Zemestrīce; Viens pats; Mērs; Viens pēc otra; Burti; Vaimanas; Izkušana aukstumā; Colosseum (1990) (atdz. L. Briedis)
- Stāsts Atvērtais logs (1991) (tulk. L. Briedis)
- Stāsts Patēriņa putni (1992) (tulk. L. Briedis)
- Tēlojums Vakara vingrošana (1993) (tulk. L. Briedis)
- Novele Teātra spēles stunda (1994) (tulk. L. Briedis)
- Dzejolis Sodrēji (2001) (atdz. K. Skujenieks)
- Dzejolis Balāde (2002) (atdz. K. Skujenieks)
- Stāsts Murga viltojums (2016) (tulk. L. Briedis)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Interview with Ana Blandiana». Lingua Romana (en-US). 2016-05-31. Skatīts: 2019-03-26.
- ↑ «Griffin Poetry Prize: 2018 – Ana Blandiana». Griffin Poetry Prize (en-US). Skatīts: 2019-03-26.
- ↑ «Ana Blandiana, chevalier de la Légion d'honneur». www.actualitte.com (fr-FR). Skatīts: 2019-03-30.
- ↑ «Ana Blandiana - Total; poetry against Ceausescu and communism in Romania». www.beyondtheforest.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-17. Skatīts: 2019-03-31.
- ↑ «Trīs atdzejotāji – Knuts Skujenieks, Uldis Bērziņš un Leons Briedis atbild uz Ingmāras Balodes jautājumiem*». www.satori.lv (angļu). Skatīts: 2019-03-26.
- ↑ «The Memorial of the Victims of Communism and of the Resistance». Memorialul Victimelor Comunismului şi al Rezistenţei (angļu). Skatīts: 2019-03-31.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Anas Blandianas mājaslapa Arhivēts 2020. gada 10. augustā, Wayback Machine vietnē.
- Anas Blandianas Facebook lapa