Pāriet uz saturu

Anabioze

Vikipēdijas lapa

Anabioze ir bioloģisko funkciju palēnināšanās vai apturēšana, lai saglabātu fizioloģiskās spējas. Šis stāvoklis ir izplatīts mikroorganismos un dažos augu audos. Daudzi dzīvnieki var pārziemot, un lielākajai daļai augu ir miera periodi, kas skaitās kā anabioze. Šis raksts galvenokārt koncentrējas uz lielu dzīvnieku, īpaši cilvēku, potenciālu tikt pakļautiem apturētai animācijai jeb anabiozei.

Anabioze ir dzīvības procesu un vielmaiņas apturēšana ar ārējiem vai iekšējiem līdzekļiem, neapturot pašu dzīvību .[1] Elpošana, sirdsdarbība un citas nekontrolējamas funkcijas joprojām var notikt, taču tās var noteikt tikai ar mākslīgiem līdzekļiem. Šī iemesla dēļ šī procedūra dabā ir saistīta ar letarģisku stāvokli, kad dzīvnieki vai augi kādu laiku šķiet miruši, bet pēc tam var pamosties, neciešot nekādu kaitējumu. Dažādos kontekstos to dēvē par ziemas guļu vai miera periodu.

Atjaunota mikrobu dzīvība ļoti vecos jūras nogulumos

2020. gada jūlijā jūras biologi ziņoja, ka organiski nabadzīgos nogulumos, kuru vecums sasniedza 101,5 miljonus gadu, 68.9 metres (226 ft) zem jūras dibena Dienvidu Klusā okeāna griezē, tika atrasti aerobie mikroorganismi anabiozē, un tie varētu būt visilgāk dzīvojošās dzīvības formas, kas jebkad atrastas.[2][3]

Cilvēku anabioze

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šis dzīvības pazīmju pārtraukšanas stāvoklis cilvēkiem var būt līdzīgs apturētas animācijas medicīniskai interpretācijai. Dzīvības pazīmes ir iespējams atgūt tikai tad, ja smadzenēs un citos dzīvībai svarīgos orgānos nenotiek šūnu degradācija, nekroze vai molekulāra nāve, ko galvenokārt izraisa skābekļa trūkums vai ekstrēma temperatūra (īpaši augsta temperatūra).

Ir gadījumi, kad indivīdi ir pamodušies pēc šī šķietamā dzīves pārtraukuma, kas ilgst vairāk nekā pusstundu, divas stundas, astoņas stundas vai ilgāk (ievērojot šos īpašos skābekļa un temperatūras apstākļus), taču šie gadījumi tiek uzskatīti par retām un neparastām parādībām. Smadzenes sāk iet bojā pēc piecām minūtēm bez skābekļa; nervu audi iet bojā starpposmā, kad notiek "somatiskā nāve", savukārt muskuļi iet bojā vienas līdz divu stundu laikā pēc šī pēdējā stāvokļa.[4]

Ir bijis iespējams veiksmīgi atdzīvināt un atgūt dzīvību pēc šķietamas animācijas pārtraukuma tādos gadījumos kā anestēzija, karstuma dūriens, elektrotrauma, saindēšanās ar narkotiskām vielām, sirdslēkme vai sirdsdarbības apstāšanās, šoks, jaundzimušie, smadzeņu satricinājums vai holēra.