Anastasijs III (latīņu: Anastasius III; dzimis ap 865. gadu, miris 913. gada jūnijā) bija Romas pāvests no 911. līdz 913. gadam — īsu pontifikātu pildot laikā, ko raksturoja spēcīga vietējās Romas aristokrātijas, īpaši Teofilaktu dzimtas, ietekme uz pāvestību. Šis periods vēsturē bieži dēvēts par pāvestības “tumšo laikmetu” (Saeculum obscurum), kad Baznīcas institūcijas Romā bija cieši atkarīgas no sekulārajām varas struktūrām, bet pāvesta politiskā vara bija ierobežota. Par Anastasija III darbību saglabājušās tikai fragmentāras ziņas, un viņa pontifikāts neatstāja plašu dokumentālu mantojumu. Tomēr viņš ieņem vietu Baznīcas un Romas agro viduslaiku vēsturē kā pāvests, kurš nodrošināja institucionālo nepārtrauktību un vadīja Romas Baznīcu politiskās nestabilitātes un ārēju ietekmju krustpunktā — posmā, kas vēlāk radīja priekšnoteikumus pāvestības autoritātes reformām.