Anatolijas kalniene
Anatolijas kalniene ir plašs augstienes reģions Mazāzijas centrālajā daļā mūsdienu Turcijā. Tā aizņem lielāko daļu Anatolijas pussalas iekšzemes un ir viens no nozīmīgākajiem ģeogrāfiskajiem reģioniem Rietumāzijā.
Kalnieni no ziemeļiem ierobežo Pontijas kalni, bet no dienvidiem — Taura kalni. Rietumos tā pakāpeniski pāriet zemākās piekrastes teritorijās, savukārt austrumos savienojas ar Armēnijas kalnieni. Anatolijas kalnienes vidējais augstums parasti ir no 700 līdz 1500 metriem virs jūras līmeņa.
Reģiona klimats pārsvarā ir kontinentāls — vasaras ir karstas un sausas, bet ziemas aukstas ar sniegu. Nokrišņu daudzums ir salīdzinoši neliels, īpaši centrālajā daļā. Kalnienē sastopamas stepes, pussausas ainavas un atsevišķi mežu apgabali kalnu nogāzēs.
Anatolijas kalnienē atrodas vairāki ievērojami ezeri, tostarp Tuzs ezers un Vanas ezers. Reģions ir arī seismiski aktīvs, jo Anatolija atrodas starp vairākām tektoniskajām plātnēm.
Vēsturiski Anatolijas kalniene bijusi nozīmīgs civilizāciju centrs. Senatnē šeit dzīvoja heti, frigieši, urarti un citas tautas. Vēlāk teritorija ietilpa Persijas impērijas, Romas impērijas, Bizantijas impērijas un Osmaņu impērijas sastāvā. Mūsdienās Anatolijas kalniene ir viens no Turcijas galvenajiem lauksaimniecības un apdzīvotības reģioniem. Tajā atrodas valsts galvaspilsēta Ankara, kā arī citas nozīmīgas pilsētas.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)