Nācis no turīgas Liepājas ebreju ģimenes. Dzimis Maskavā, ģimenei esot bēgļu gaitās Pirmā pasaules kara laikā. 1919. gadā atgriezies Latvijā. 1931. gadā absolvējis Liepājas pilsētas ģimnāziju. No 1932. līdz 1934. gadam mācījies Rīgas Angļu valodas institūtā, līdztekus tam arī Tautas augstskolas literatūras un žurnālistikas studijā. Iesaistījies komunistiskās pagrīdes darbībā, no 1934. līdz 1937. gadam politiskais cietumnieks, apcietinājumā rakstījis dzejoļus vācu valodā. No 1937. līdz 1939. gadam Latvijas armijas darba komandā Daugavpilī. 1940.—1941. gadā biogrāfiskā arhīva darbinieks, strādājis radiofonā. 1941. gadā bēga uz Krieviju, karojis frontē pie Maskavas, darbojies latviešu frontes laikrakstos (1943—1944). 1945. gadā Rīgā strādājis par Radiokomitejas literāro raidījumu galvenā redaktora vietnieku.
Kopš 1946. gada nodarbojās ar rakstniecību. Sarakstījis vairāk nekā 15 kriminālromānu, daļu no tiem kopā ar Gunāru Cīruli, zinātniskās fantastikas romānu «Mortona piramīda», vairākus dzejoļu krājumus. Tulkots vairākās valodās, tajā skaitā krievu un vācu. Vairāki Imermaņa darbi ekranizēti («Tobago» maina kursu, 24-25 neatgriežas).
