Anaksagors

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Anaxagoras)
Anaksagors
Ἀναξαγόρας
Anaksagors, daļa no freskas Atēnu Nacionālajā Universitātē.
Anaksagors, daļa no freskas Atēnu Nacionālajā Universitātē.
Personīgā informācija
Dzimis 500. gads p.m.ē.
Klazomenas, Senā Grieķija
Miris 428. gads p.m.ē.
Lampsaka, Senā Grieķija
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija Pirmssokratiķi
Galvenās intereses fizika, matemātika, astronomija
Valoda sengrieķu valoda

Anaksagors (500. gads p.m.ē. — 428. gads p.m.ē.) bija sengrieķu filozofs, fiziķis, matemātiķis un astronoms.

Anaksagora filozofiskie uzskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

„Filozofija patiesībā, nav nekas tāds, ko var iemācīties, bet cilvēks var iemācīties domāt filozofiski.”

Par visa pamatu izvirza — homiomērijas (sēklas). Viss ir dalāms bezgalīgi sīkās daļiņās, to ir bezgalīgs daudzums. Ieved vēl jēdzienus — prāts. Visas daļiņas kārto viens speks.Vissmalkākā, tīrākā substance, jeb spēks, kam piemīt zināšanas par visu pagājušo, tagadējo, nākamo. Prāts ir jebkuras kustības avots, tas izsauc virmošanu, kas izplatās pa pasauli. Prāts ir bezgalīgs, valda pats pār sevi, viņš ietilpst dzīvajās būtnēs, ar ko tās atšķiras no nedzīvajām būtnēm. Prāts eksistē dabā un nosaka pasaules kārtību. Prāts ir vienkāršs, pašpietiekams un nav sajaukts ar lietām, tas eksistē pats par sevi, tas ietver sevī zināšanas par lietām. Prāts bija tas, kas iekustināja pasauli. Prāts lietas atdalīja un saglabāja.

Jutekļi dod ticamu pasaules ainu. Priekšmetiem piemīt tikpat daudzveidīgas īpašības, cik daudzveidīgi ir mūsu jutekļi. Vai lietas var izzināt? Nē, jo mums valda tikai viedokļi par lietām, nevis zināšanas.

Kosmogonija: Sākumā visas lietas, visas homiomērijas bija kopā — haosa stāvoklī. Apļveida kustība izrāva lietas no haosa un lietas sakārtojās pa visu pasauli. Līdzīgie savienojās: zeme — biezais, aukstais, šķidrais, tumšais utt. Nuss bija tas, kas iekustināja virpuli.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]