Jaunībā Ampērs apguva zināšanas pašmācības ceļā, izmantojot tēva plašo grāmatu krātuvi. Daudz ideju turpmākajiem sasniegumiem viņš ieguva no Denisa Didro enciklopēdijas. Ampēram bija ļoti labi attīstīta redzes atmiņa, kas palīdzēja atcerēties daudzus enciklopēdijas rakstus. Viņu visvairāk interesēja raksti saistībā ar matemātiku, veltot lielu uzmanību tieši Leonarda Eilera un Žozefa Lagranža darbiem.
Ampēra pirmais darbs tika publicēts 1802. gadā un tas bija par spēļu teoriju. Tajā tika izklāstīta teorija par to, ka spēlētājs, kuram ir ierobežoti naudas līdzekļi, pietiekoši ilgā laika posmā, spēlējot ar spēlētāju, kuram ir neierobežoti līdzekļi, vai arī spēlējot ar lielu partneru skaitu ar ierobežotiem naudas līdzekļiem, neizbēgami zaudēs visu. Šis darbs deva iespēju Ampēram kļūt par profesoru Napoleona licejā Lionā.
No 1805. gada Ampērs strādāja Parīzes Politehniskajā skolā, bet no 1809. gada viņš šajā skolā ieguva profesora amatu. Ampēra aizraušanās ar vairākām lietām traucēja viņa zinātniskajam darbam. Viņš ļoti strauji un bieži no vienas apskatītas problēmas pievērsās citai. Ilgstoši nespēja koncentrēties tikai vienai lietai. Daži zinātnes vēsturnieki uzskata, ja Ampērs būtu savu ģenialitāti veltījis vienas problēmas atrisināšanai, tad viņš būtu daudz vairāk sasniedzis un devis lielāku ieguldījumu tālākai zinātnes attīstībai.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Andrē Marī Ampērs.
