Andrē Mišlēns

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Andrē Mišelins)
Andrē Mišlēns
André Michelin
Andrē Mišlēns 1920. gadā
Andrē Mišlēns 1920. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1853. gada 16. janvārī
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Miris 1931. gada 4. aprīlī (78 gadi)
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Pilsonība Karogs: Francija Francija
Tautība francūzis
Nodarbošanās rūpnieks
Brāļi Eduārs Mišlēns

Andrē Žils Mišlēns (franču: André Jules Michelin; 1853. gada 16. janvāris—1931. gada 4. aprīlis) bija franču rūpnieks, kurš kopā ar savu brāli Eduāru (1859–1940) 1888. gadā Francijas pilsētā Klermonferānā nodibināja Michelin uzņēmumu (Compagnie Générale des Établissements Michelin).

1900. gadā Andrē Mišlēns publicēja pirmo Michelin ceļvedi, kura mērķis bija veicināt tūrismu ar automašīnu, tādējādi atbalstot viņa riepu ražošanas uzņēmumu.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1886. gadā 33 gadus vecais Andrē Mišlēns pameta veiksmīgu inženiera karjeru Parīzē, lai pārņemtu vectēva neveiksmīgo lauksaimniecības preču un tehnikas biznesu. 1832. gadā dibinātais Michelin et Cie pēc dibinātāja nāves bija uz maksātnespējas robežas. Mišlēnu vectēvs bija izveidojis uzņēmumu, kas pārdeva lauksaimniecības aprīkojumu un savdabīgu sortimentu no vulkanizētiem gumijas izstrādājumiem, piemēram, jostas, vārstus un caurules. Tiklīdz Andrē pārņēma uzņēmuma vadību, viņš pieņēma darbā savu jaunāko brāli Eduāru par uzņēmuma rīkotājdirektoru. Lai arī abi bija apņēmušies gūt panākumus biznesā, nevienam no brāļiem nebija iepriekšējas pieredzes preču tirdzniecībā un nojausmas, ar ko sākt.

1889. gadā kāds velosipēdists ar cauru riepu, kurš zināja Michelin uzņēmumu, vērsās pēc palīdzības pie Eduārda. Pārdurtas riepas tolaik bieži pārtrauca velosipēdistu braucienus uz vairākām stundām, kamēr tika pārlīmēta riepa. 1880. gadu beigās riteņbraukšana kļuva par populāru pārvietošanās un vaļasprieka veidu, lielā mērā pateicoties Džona Danlopa 1888. gada patentam par piepūšamo velosipēda riepu. Pirms Danlopa izgudrojuma velosipēdu riepas tika izgatavotas no cietas gumijas. Cietās gumijas riepas nenodrošināja labu saķeri un braukšana ar tām bija neērta. Pēc tam, kad nelaimīgais velosipēdists vērsās pēc palīdzības pie Michelin, Eduārs izrādīja lielu interesi par jaunajām pneimatiskajām riepām. Brāļi Mišlēni saprata, ka pēc pneimatiskajām riepām būs liels pieprasījums, ja vien varētu atrast veidu, kā ātrāk veikt remontu. Viņi sprieda, ka vispirms riepai jābūt viegli noņemamai no rata. Eduārs veica virkni eksperimentu un izstrādāja vairākus prototipus. 1891. gadā viņam tika piešķirts noņemamas riepas patents.

1898. gadā viņš kopā ar Ernestu Aršdekonu, Leonu Serpolē, Andrī de la Valetu, Žilu Vernu, Honorīnu de Viāns Morēls Vernu, Albēru de Dionu, Anrī de La Volku, Albertu Santušu-Dimonu un Anrī Dešu de la Mērtu nodibināja Francijas aeronautikas klubu.[1]

Andrē un viņa brālis Eduārs 2002. gadā tika iekļauti Automobiļu slavas zālē Dīrbornā, Mičiganā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Aero-Club of France history page Arhivēts 2014-04-20 Wayback Machine vietnē.
  2. Ward's Auto World. May 2002, Vol. 38 Issue 5, p21. 1/6p.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]